Jau ziņots, ka ceturtajā, pēdējā spēlē starp Latvijas un Slovākijas izlasēm pārākas ar 6-2, 6-3 bija Ostapenko/Marcinkeviča duets, kas Latvijai sērijā deva uzvaru 4-0.
“Šī, protams, bija ļoti svarīga uzvara Latvijas tenisam. Jūs redzējāt cik daudz cilvēku bija atnākuši. Gandrīz pilna arēna un lieliska atmosfēra. Man patīk spēlēt tik daudz cilvēku priekšā. Šīs bija divas neaizmirstamas dienas, kuru laikā es izbaudīju katru brīdi. Tās noslēdzās tik ātri. Gribētu, ka tas būtu ilgāk gājis. Teicu kapteinim [Adrianam Žgunam] – ja Nastja [Anastasija Sevastova] uzvarēs, tāpat iešu spēlēt," pēc spēles stāstīja Ostapenko.
“Paldies dievam, ka roka tagad nesāp, bet tāpat cenšos būt uzmanīga un to pasargāt. Trauma bija diezgan nesen, tāpēc man vajag trenēties arī mazliet uzmanīgāk. Man liekas, ka lēnām sasniedzu sportisko formu," klāstīja tenisiste.
"Man bija liels prieks spēlēt kopā ar Aļonu. Pirmo reizi mēs spēlējām kopā otrajā grupā. Tā ir pavisam cita lieta spēlēt Arēnā. Forša atmosfēra," savus iespaidus stāstīja Diāna Marcinkeviča.
Jautrību prese konferences telpā sagādāja jautājumi par spēles gaitu. Marcinkeviča pirmā seta gaitā izpildīja divus sitienus ar augstu trajektoriju, kas sekmīgi pārlidoja pāri gan Mihailikovai, gan Šmiedlovai.
"Tā nav lieta, ko es parasti daru (abas smejas)," atzina Marcinkeviča.
""Bumbas" [sitieni] gan bija ļoti labas," piemetināja Ostapenko.
"Viņām vajadzēja spēlēt uz mani. Aļona viņas nosistu (abas smejas). Es biju gatava arī, kad Aļona servē, ka serves nāks uz mani," skaidroja Marcinkeviča.
"Ļoti kolosāla nedēļa un svētki Latvijas sportam. Tas bija man kas jauns. Izbaudīju, kaut nevarēja to redzēt. Mēs ejam uz priekšu un gaidām nākamos pretiniekus," rezumē spēlēm uzlika komandas kapteinis Adrians Žguns, kurš atzina, ka patīkami bija dzirdēt saukļus par dzimto Liepājas pilsētu.
