Foto: LETA

Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis pēc organizācijas biedru noraidītajām izmaiņām statūtos un ""Volejbola attīstības stratēģiju". neslēpa, ka pirms kopsapulces nemaz detalizēti nebija iepazinies ar iesniegtajiem dokumentiem. Savukārt "Volejbola attīstības stratēģiju", ja tā tiktu pieņemta, Sausnītis nedomājot pildīt, jo personīgi nav LVF biedrs.

Viena no kopsapulces dalībniecēm, bijusī pludmales volejboliste Inguna Minusa novērtēja diskusijas sākšanos un virzību uz priekšu. Tikmēr LVF opozīcijā esošās un no biedru rindām it kā izslēgtās biedrības "Es par volejbolu" valdes loceklis Kaspars Timermanis uzskata, ka nekvalitatīvu dokumentu virzīšana uz kopsapulci pilnībā ir valdes atbildība un pieļauj iespēju, ka būtu jālemj par valdes kompetenci.

Sausnītis nejūtas atbildīgs par nekvalitatīvu dokumentu virzīšanu

Foto: LETA
Otrdien notikušajā LVF biedru kopsapulcē izgāzās vadības virzītās izmaiņas statūtos un tuvākajiem četriem gadiem izstrādātā "Volejbola attīstības stratēģija". Tagad biedri mēneša laikā aicināti iesniegt savas idejas, kuras tiks iestrādātas jaunajos dokumentos, ko LVF biedri pieņems vai noraidīs nākamajā kopsapulcē. Tā, iespējams, varētu notikt decembrī.

"Biedri lemj. Kā (biedri) lēma, tā arī vērtēju sapulci. Ir administrācija, ir ģenerālsekretārs (Ainārs Dakša), kurš ar saviem cilvēkiem gatavoja šos dokumentus. Sagatavots ir nekvalitatīvi, tāpēc arī tāds biedru lēmums," sacīja Sausnītis.

LVF prezidents gan nemācēja paskaidrot, kādēļ LVF valde ir lēmusi šos nekvalitatīvi sagatavotos dokumentus virzīt tālāk uz biedru kopsapulci. Sausnītis pats un valde vienbalsīgi esot atbalstījuši dokumentu, kuri biedriem izrādījies nepieņemams.

"Valde taču, tāpat kā biedri pilnsapulces laikā, nerakstīs jaunus papildinājumus. Valde uzskatīja, ka var virzīt. Es nepiekrītu, ka (jāvērtē) ir kvalitatīvs vai nekvalitatīvs. Tas ir dokuments, kuru var virzīt skatīšanai. Par kvalitāti balsoja biedri, ne jau Sausnītis," sarunas turpinājumā pretrunās nonāca Sausnītis, norādot, ka arī kopsapulces laikā diskusijās nebija vienprātības vairākos punktos. LVF prezidents atzina, ka organizācijas "sekretariātam ir komunikācijas problēmas", tādēļ publiskā telpā par LVF nav viennozīmīga viedokļa.

Pēdējā laikā LVF pasākumos manīti sabiedrisko attiecību kompānijas "Réputé" pārstāvji un tās dibinātāja Iveta Dzērve. Sausnītis neslēpa, ka "Réputé" palīdz komunicēšanā, tomēr tas nenotiekot par LVF līdzekļiem. Kurš apmaksā "Réputé' pakalpojumus, Sausnītis nevēlējās atklāt.

"Realizējot attīstības stratēģiju nepieļaut, ka sportiskā konkurence, profesionālā greizsirdība un mirkļa emocijas nomāc savstarpējo solidaritāti gan ārējā komunikācijā ar masu medijiem un sabiedrību, gan savstarpējā saziņā," netieša viedokļu cenzūra iekļauta izstrādātajā stratēģijā.

LVF prezidents nemācēja komentēt šo punktu, sakot, ka "varbūt ir ierakstīts (šāds punkts), neesmu izlasījis (pilnībā stratēģiju)". "Jā, esmu iepazinies (ar stratēģiju), varbūt tur ir (tāds punkts). Katrā ziņā, es nedomāju kaut kad pildīt šo stratēģiju, jo neesmu biedrs. Es esmu tikai valdes priekšsēdētājs."

"Šajos stratēģiskajos jautājumos nav jau nekas nepareizs. Nav tikai konkrētības. Varbūt vairāk vajadzēja (iepazīstināt ar) rīcības plānu, kas nebija pielikts blakus," piebilda Sausnītis.

LVF prezidents izvairījās vēl no vairākiem strīdīgiem jautājumiem, atbildību novirzot uz LVF ģenerālsekretāru Aināru Dakšu un sekretariātu. Savukārt Dakša nevēlējās runāt ar masu medijiem un atbildēt uz strīdīgiem jautājumiem.

Prezidentam bijis grūti atrast kompromisu

Foto: LETA
Pozitīvo notikušajā diskusijā centās saskatīt bijusī pludmales volejboliste Inguna Minusa, kura vada savu volejbola skolu. "Man patika (LVF valdes locekles) Guntas Paegles noslēguma uzruna. Jāpaskatās uz sevi, jāapsēžas un jāatrod kopsaucējs. Jāsāk ar sevi. Kādam to vajadzēja pateikt un pateica, visi to dzirdēja un izdarīs secinājumus," sacīja Minusa, norādot, ka problēmu cēloņi meklējami komunikācijas trūkumā. "Kāds varbūt kaut ko nepateica līdz galam, nepateica skaļi, tad citiem rodas mistiskas domas."

Līdzīgi kā citi LVF biedri, Minusa norādīja uz stratēģiskā plāna nekonkrētību, jo tajā nav minēti ne atbildīgie cilvēki, ne termiņi. "Pozitīvais, ka ir izstrādāts plāns, bet jāņem vērā šīs (izskanējušās) nianses. Labi, ka tagad mēneša laikā jebkurš var ieteikt idejas. Virzība ir sākusies, varbūt lēnāka, nekā gribētos."

Minusa sacīja, ka plāno iesniegt vairākus rosinājumus saistībā ar sieviešu volejbola attīstību, kas pēc ilgākas pauzes Latvijā ir atdzimis.

Sausnīša darbu Minusa asi nekritizēja, jo pati vada sporta skolu, kas nav viegls darbs. "Grūti ir apvienot dažādi domājošus cilvēkus. Vienam tas sanāk labāk, vienam sliktāk. Ja ir radies konflikts, tad prezidentam ir bijis grūti atrast kompromisu, savilkt kopā dažādos viedokļus un atrast kopīgu valodu. Sapulcē tika skaļi runāts, virzītas nākamās darbības. Ir labi, ka ir nākamais solis uz priekšu, ir atvērti un dod iespēju cilvēkiem nākt ar savām idejām. Cerams, ka šīs darbības būs redzamas līdz galam."

Opozicionāri: jautājums par valdes kompetenci

Foto: LETA
Pēdējā gada laikā vieni no lielākajiem LVF prezidenta Sausnīša opozicionāriem ir biedrība "Es par volejbolu". Abas puses ir iesaistītas arī juridiskos strīdos, bet šī gada septembrī LVF valde izslēdza EPV no savām rindām. Tā kā LVF joprojām nav iesniegusi EPV valdes sēdes lēmumu un valdes sēdes protokolu, tad biedrība uzskata sevi par LVF biedru un turpina savu darbu.

EPV valdes loceklis Kaspars Timermanis otrdien notikušo kopsapulci nodēvēja par "negatavu". "Ja salīdzina to darba apjomu, ko veicām, apkopojot biedru ierosinājumus, un to, ko biedriem devām augustā (opozīcijas rīkotajā LVF biedru kopsapulcē), tad šis ir kaut kāds pēdējā brīža samistrojums, kuru biedri pamatoti noraidīja. Var jau vainot "sausi" no malas, bet valde ir tā, kas šo nekvalitatīvo dokumentu ir radījusi. Tagad biedri to ir noraidījuši, attiecīgi jautājums par valdes kompetenci."

"Ja vēl ņem vērā, ka no valdes ir aizgājuši divi valdes locekļi, tad jādomā, vai šī pati valde spēj pārvaldīt volejbolu," bilst Timermanis.

Ģimenes iemeslu dēļ no LVF valdes ir aizgājusi Gunta Paegle, par aiziešanu esot domājis arī treneris Boriss Kolčins, kurš tagad strādās Krievijā. Lai gan par Paegles aiziešanu bijis zināms iepriekš, Sausnītis portālam "Delfi" sacīja, ka "iesniegumu saņēmis tikai šodien (otrdien)". savukārt Kolčins nedomājot pamest LVF valdi. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LVF valdē varētu notikt vēl dažas izmaiņas.

Runājot par EPV un Sausnīša konfliktu, Timermanis norādīja, ka biedrība ne reizi nav saņēmusi LVF prezidenta parakstītus dokumentus. Visas vēstules un atbildes parakstījis LVF ģenerālsekretārs Dakša, kuram nav paraksta tiesības.

"Tāpat ir ar valdes lēmumu par mūsu izslēgšanu. Mēs esam saņēmuši tikai vēstuli ar Dakšas parakstu, bet ne ar valdes sēdes protokolu vai izrakstu neesam iepazīstināti," apstiprina Timermanis.

Kā norāda Timermanis, LVF turpina darboties zināmā slepenības stilā un cenšas uzspiest savu viedokli. "Valde atbild solidāri par notiekošo un valdei ir jāuzņemas atbildība. Redzam, ka ir ļoti izteikta vēlme uzurpēt varu un noturēt varu savās rokās, kas tikai spilgti parāda veco laiku domāšanu. Redzējām, ka biedriem tas nav pieņemams."

"Savulaik pēc mūsu iniciatīvas LVF publicēja valdes sēžu protokolus, kas tagad ir izņemti no mājaslapas. tas ir pretēji IZM noteikumiem, kas paredz publicēt dokumentus. tas tikai parāda, uz kādu pārvaldības modeli centās vilkt valde. To parāda arī statūtu grozījumi, kas liegtu biedriem paust atšķirīgu viedokli. Par stratēģiju valde arī neuzņemas saistības, valde grib palikt kā tāda koordinējoša struktūra, kas ne par ko nav atbildīga," LVF vadības darbību raksturo Timermanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!