Ingunas Minusas trenētās Latvijas sieviešu volejbola izlases gatavošanās Eiropas čempionāta atlases turnīram turpinās, un svētdien izlases dalībnieces aizvadīja stundu ilgs treniņš ar bumbām, informēja Latvijas Handbola federācija.

Līdz 1. jūlijam Eiropas Volejbola konfederācija paziņos, vai Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīri vīriešiem un sievietēm notiks, vai arī tiks pārcelti uz nākamā gada janvāri. Lai sasniegtu savu labāko sportisko formu gadījumam, ja būs jāspēlē jau šovasar, Latvijas sieviešu volejbola izlase uzsākusi fiziskās sagatavotības treniņus. Ja arī spēles būs nākamgad, volejbolistes būs labi sagatavojušās nākamās sezonas mačiem klubos.

Iepriekšējā izlases sasaukuma komandas kapteine, cēlāja Elvita Dolotova, pēc sezonas Baltijas Līgā VK "Jelgava"/LLU rindās jutās mazliet nogurusi, taču jau aprīļa sākumā atsāka individuālos treniņus un izlasei bija gatava. "Protams, individuālais darbs ir citādāks. Varēja dot sev atlaidītes," smaidot sacīja Dolotova. "Izlasē treneris dod uzdevumu, un tu centies to izpildīt."

Individuālie treniņi ir bijuši lietderīgi, jo, neskaitot nedaudz "piedzītas" kājas, sportiste jūtas labi. "Prieks bija atkal satikt visas meitenes," par individuālo treniņu nomaiņu pret valstsvienības nodarbībām priecājās Latvijas izlases cēlāja. "Divi treniņi dienā ir profesionāla gatavošanās, un sākumā bija grūti celties, jo pirmais treniņš ir astoņos no rīta, otrais – vakarā, bet pa dienu nedaudz varam atpūsties. Trenējam fizisko kondīciju. Kad ir iespējams, ejam laukā, kad līst lietus, strādājam zālē. Tur ir viss nepieciešamais – svaru zāle, pildbumbas, lielās bumbas..."

Valsts izlasei treniņi var iekrist gan sestdienās, gan svētdienās. Svētdien treniņi notika, taču izlasē tie bija gandrīz vai svētki, jo vakara treniņā, pirmoreiz šovasar, stunda tika aizvadīta treniņos ar bumbām. Tāpat arī pirmdienas vakarā sportistēm bija bumbu treniņš. "Jau trīs mēnešus nebijām trenējušās ar volejbola bumbām," sacīja Dolotova, piebilstot, ka sākumā pārsvarā sanāca darboties kājām – tika skrieti krosi gar Māras dīķi, sprinti un atspoles. Jau ceturto vasaru, Elvita trenējas kopā ar izlasi un šobrīd nevar iedomāties vasaru bez treniņiem divreiz dienā.

"Katrā vietā sezonai gatavojas citādāk," salīdzinot darbu izlasē ar iepriekš darīto, stāstīja RVS aizvadītajā sezonā un pirms tam Francijas otrās līgas klubā "C S M Clamart" spēlējusī pirmā tempa uzbrucēja Terēze Hrapāne. "Šogad izlasei ir pievienojušies RVS treneri Andrejs Odinokovs un Pāvels Seļivanovs. Tāpēc sajūta reizēm ir tāda, ka kluba sezona turpinās," teica šī brīža slaidākā izlases volejboliste. "Ja dari savu darbu, nav tik svarīgi, kā gatavoties. Izspied sevi treniņos līdz pēdējam, un rezultāti būs."

Viņa bilst, ka gan Francijā bija pirmssezonas vingrinājumi, kādus Latvijā netaisa, gan RVS Odinokova un Seļivanova vadībā, gan Latvijas valstsvienībā galvenās treneres Ingunas Minusas un fiziskās sagatavotības trenera Andra Eikena izvēlētie vingrinājumi atšķiras.

Volejboliste veica vingrinājumus arī vīrusa epidēmijas laikā, skrēja krosus un taisīja spēka vingrinājumus. Tagad slodze ir augusi. "Protams, gribas volejbola bumbu pataustīt pēc tik liela pārtraukuma," par pirmo treniņu ar bumbām stāstīja Hrapāne. "Neesam aizmirsušas to, ko mācējām iepriekš. Vakar gan bija tikai piespēles – augšējās un apakšējās." Arī Terēze pēc pirmās treniņu nedēļas vairāk jūt kājas, taču to pilnībā atsver iespēja no jauna satikt spēlētājas no citām komandām un trenerus.

2009. gada Eiropas čempionei pludmales volejbolā pārī ar Minusu Inesei Jursonei izjūtu gamma ir plašāka. Viņa zāles volejbolā ir otrā tempa spēlētāja. "Pludmales smiltīs un zālē ir atšķirīgi treniņi," norādīja izlases pieredzējušākā spēlētāja. "Tomēr neatceros, kad ir bijuši tik grūti fiziskās sagatavošanas treniņi. 20 dienās 30 treniņi zālē man vēl nekad nav bijuši. Kaut kas līdzīgs bija tikai, kad spēlēju Somijā. Tad bija gandrīz tikpat smagi. Liekas, ka jūtu visus muskuļus. Sākumā tās bija kājas, tad vēdera "presīte" un pārējais. Ir ko turēt, taču tas ir forši – viss ir sagatavots, lai mums būtu ērti trenēties. Un treniņiem līdzi seko četri treneri."

Pirms trim gadiem sportiste bija izlēmusi, ka beidz profesionālas sportistes karjeru. Piedzima otrā meitiņa, un Jursone saprata, ka sports ir vajadzīgs, lai izvēdinātu galvu no ikdienas rūpēm. "Atsāku sportot un uzlabot fizisko sagatavotību. Sapratu, ka man to vajag un es gribu spēlēt," par atgriešanos lielajā sportā sacīja Inese, kura šobrīd sevi sauc par rīdzinieci. "Man uzaicinājums trenēties izlasē ir gods. Tās ir ne ar ko nesalīdzināmas sajūtas un emocijas, tā ir Latvijas himna, ko var dziedāt Latvijas izlases spēļu kreklā. Esmu liela Latvijas patriote," saviļņota par šo iespēju ir spēlētāja, kurai par godu ne reizi vien ir atskaņota Latvijas himna pēc uzvarām turnīros.

Viņa noteikti vēlas iekļūt izlases pamatsastāvā. "Jau esmu teikusi, ka nevēlos sildīt rezervistu soliņu. Tāpēc cīnīšos par vietu labāko sešiniekā," teica volejboliste. "Trīs gadus volejbolā izlaidu, tāpēc tik labi šobrīd nepazīstu pārējās otrā tempa spēlētājas, kas arī kandidē uz šo posteni izlasē, un nevaru salīdzināt mūsu izredzes."

Jursonei patīk Eikena treniņi, jo var just, ka par visu ir padomāts. "Vingrinājumi nav tikai, piemēram, kājām vai tikai kādai citai muskuļu grupai. It sevišķi labi ir, ja neesi pie viņa trenējies – tad viss ir jauns."

Latvijas izlases pretinieces Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas turnīrā augustā un septembrī būs Slovēnija, Čehija un Bosnija un Hercegovina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!