Latvijas volejbola izlases kapteinis Toms Švans šo sezonu aizvada Sennazēras klubā Francijas pēc spēka otrajā līgā. Plānos ir gan iekļūšana Francijas spēcīgākajā līgā, kur jau spēlē citi izlases volejbolisti Hermans Egleskalns un Romāns Saušs, gan Eiropas čempionāta finālturnīra sasniegšana, viņš pastāstīja intervijā Latvijas Volejbola federācijai.
Toms Švans ir pirmā tempa spēlētājs, bez kura pēdējā laika Latvijas valstsvienība nav iedomājama. Tāpat arī Francijas klubā "Saint Nazaire" viņš jau ir stabila pamatsastāva vērtība. Iepriekšējā sezonā Švans izgāja Latvijas valstsvienības galvenā trenera Avo Kēla skolu Pērnavas kluba rindās "Credit24" Meistarlīgā, izcīnot arī Igaunijas čempionu titulu kopā ar Atvaru Ozoliņu.
"Patīk komanda, un iedzīvojies esmu labi," stāstīja Švans par nelielās Francijas pilsētiņas vienību. Iepriekšējā pieredze liecina, viņš laikam ir no tiem cilvēkiem, kuri vienmēr labi aprod ar jaunajiem apstākļiem un komandas biedriem. "Komanda mums ir jauna – puišiem ir nedaudz virs 20 gadiem. Pieredzējušākie ir divi – "libero" Frederiks Barē un diagonālais spēlētājs Niks Zupani, kuriem ir pa 30 gadiem. Patīk, ka komanda ir motivēta un visi grib tikt uz Pro A līgu."
Vaicāts par jauninājumiem, kas ir katrā komandā, volejbolists atzīmē, ka "treneris lielu uzsvaru liek uz kopējo spēli. Latvijā "pirmajiem tempiem" parasti bez saviem tiešajiem pienākumiem pie tīkla vēl ir arī jāuzservē un aizsardzībā daudz nav jāraujas – varbūt reizi – divas spēlē. Šeit treneris visus "dzenā" aizsardzībā."
Turklāt "pirmajiem tempiem" reizēm treniņos ir pamatīgi jānoraujas arī servju uzņemšanā. Tā kā servju uzņēmējiem spēlēs jau tā ir liela slodze, mēģinot uzņemt gremdserves, viņi ne vienmēr var paspēt atskriet līdz tīklam, ja kāds sāk servēt saīsinātās serves. Un tādas tad ir jāuzņem centrālajiem spēlētājiem.
Toms jau ir informēts par darbiem vasarā – izlases rindās būs starts gan Eiropas Sudraba līgā, gan Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas turnīrā.
Lai tiktu uz Eiropas čempionāta finālturnīru, vīriešu izlasei būs jāpārvar Spānijas, Moldovas un Kipras barjeras. Jāuzvar grupā vai jāiekļūst piecu labāko otro vietu ieguvēju skaitā.
"Noteikti spāņi ir favorīti. Arī rangā viņi ir augstāk par mums," Toms sāk pretinieku uzskaiti ar spāņiem, pār kuru barjeru 2013. gada Eiropas čempionātā latvieši jau pārkāpa. "Pagājušogad igauņi Eiropas Zelta līgā pret spāņiem mocījās. Turklāt nenovērtēt nedrīkst arī to pašu Moldovu. Jāspēlē katrs mačs, un jādara viss, lai uzvarētu. No pašu kļūdām ir jāmācās," volejbolists atgādina Izraēlas mācību iepriekšējā Eiropas meistarsacīkšu atlases ciklā.
"Vasarā noteikti "mocīšos" izlasē, nevis iešu atvaļinājumā," smejas Toms, ne sekundi neapsverot kārdinājumu. "Par to runājām arī pēc sestdienas (8. februāra) savstarpējās spēles Sennazērā ar Reini Pekmanu", kurš arī droši vien ir trenera Avo Kēla Latvijas izlases kandidātu skaitā un aizstāv "Martigues Volley-Ball" krāsas. Labāk sestdien veicās Švana pārstāvētajam klubam, kurš uzvarēja trijos setos. "Reinim gan ir daži mikrosavainojumi, bet man viss ir kārtībā. Izlasē vienmēr spēlēju ar prieku. Šovasar katram izlasē vajag pielikt savu daļiņu, lai tiktu uz Eiropas meistarsacīkšu finālturnīru. Mērķis galvā ir, vajag izturēt un to īstenot!"
Šogad atkal nāksies spēlēt Eiropas Sudraba līgā, lai arī iepriekšējā sezonā Latvijas valstsvienība jau bija tikusi līdz Zelta līgai.
"Vienmēr gribas spēlēt pret stiprākajiem, tomēr arī 2018. gadā Sudraba līgā, atskaitot mačus pret Kosovu, bija labas spēles. It sevišķi finālčetriniekā," atceras Latvijas izlases kapteinis. "Tomēr neko darīt, vienalga jāspēlē, jo tā ir laba pieredze un laba spēļu prakse. 26 gados man neliekas, ka es būtu superpieredzējis. Izlasē man nemaz tik daudz to spēļu nav, kā tas ir klubā."
Šobrīd Francijas otrajā spēcīgākajā līgā "Saint-Nazaire Volley-Ball Atlantique" ieņem trešo vietu, bet Pekmana pārstāvētā "Martigues Volley-Ball" ir piektajā vietā. Savukārt izlasē oficiālajās spēlēs Toms laukumā devies 32 mačos, kamēr Reinis – 13 spēlēs.