Tad stāsti, vecīt,
Laika daudz,
Kādas domas galvu jauc?

Pag, ierausim, pro!
Nu iekārtojies ērtāk.

Un iesāka vīrs stāstu šo,
Ja iznāk laiks, tad pārlūko.

...............................................

Sākās tas, kad sāku es dienestu armijā. Latvijas armijā. Nu, bet visu pēc kārtas. Tā kā es biju nedaudz trenējies karatē, paņēma mani izlūkbataljonā. Izvietojies tas tepat, pierīgā. Biju jau dzirdējis nostāstus par tur pastāvošo “cietuma” kārtību. Pirmajā dienā man pienāca klāt 2 metrīgs latgalietis(man nav nekas pret latgaliešiem) un teica,... iedo uzsmēķēt. Atteicu, ka nesmēķēju. Tad viņš teica, ka te nodienējis jau 2 gadus, un man vecie jāapkalpo, lai pēc 3 minūtēm atrodu smēķi. Es mierīgi sēdēju uz gultas un neņēmu viņu galvā. Pēc kāda laika, acīmredzot pēc 3 minūtēm, man uzmeta uz galvas segu un kādi četri mani dauzīja, kad izrāvos, nevarēju pat īsti saprast, kuri tie bija, jo apkārt stāvēja daudzi. Nevienam gar mani nebija daļas. Sapratu, ka jācīnās būs vienam.

Latgalietis bija virsdienestā. Nākošā dienā viņš cigaretes triku izspēlēja ar nākamo jauniesaukto, tas skraidīja un lūdzās visiem cigareti, kamēr kāds iedeva, tā viņš iekļāvās 3 minūtēs. Es sāku latgalieti neieredzēt. Svēra viņš savus 120 kg un divpudu bumbas mētāja kā nieku. Latgalietis arī laikam juta manu naidu un kādu laiku lika mani mierā, jo viņam pietika citu pakalpiņu. Tad notika tas gadījums, par kuru rakstīja visas avīzes, viņš un viņa rokaspuiši atsita 2 jaunajiem nieres un aknas, bet vadība visu novēla uz nelaimes gadījumu mācībās. Latgalietis bija zirgā.

Un tad pienāca tā diena. Es atnācu vakarā no mācībām, latgalietis sēdēja uz manas gultas un lasīja vēstuli, manu vēstuli, no manas meitenes un ņirgājās par katru vārdu. Tad es neizturēju, iekrāvu viņam pa zobiem, tūliņ pat trīs viņa pakalpiņi atrāva mani no viņa, un es biju pie sienas. Visi četri nāca man virsū, nez no kurienes viņiem rokās bija metāla stieņi, pa vidam latgalietis atkārtoja mīļvārdiņus no vēstules. Es izrāvu dieniniekam nazi un dūru latgalieša lielajā rumpī, visi atsprāga atpakaļ. Latgalietis izbrīnījies skatījās uz iedurto nazi, es to izrāvu un dūru vēl reizes piecas. Beidzot viņš nokrita. Iestājās kapa klusums.

.............................................................................

Nu un šodien ir pirmā diena, kopš esmu iznācis no cietuma.

..............................................................................

Tu zini, tur ir normālāki cilvēki, nekā latgalietis, tur ir savs goda kodekss. Bet tas jau ir cits stāsts. Pro!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!