Gatavošanās Kontinentālās hokeja līgas 2015./2016. gada sezonai Rīgas "Dinamo" komandai un tās ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam laikam bija visgrūtākā pēdējo gadu laikā - ilgā neskaidrība ar kluba nākotni un budžetu krietni iespaidoja komandas komplektāciju, kas atsaucās arī uz paša Normunda Sējēja darbu - viņš ir ne tikai izveidojis jaunu, cerīgu komandu, bet arī pats ticis pie jauna papildu amata - trenera darba, kuru nebija darījis astoņus gadus.
Komanda, ko Normunds Sējējs izveidojis, aizvadījusi vairākas pārbaudes spēles, kuras viņš vērojis ciešāk nekā iepriekš, jau kā treneris. Tāpēc jautājām, par kuru no jaunieguvumiem viņam kā ģenerālmenedžerim ir lielākais gandarījums? "Pagaidām vēl grūti teikt. Pārbaudes spēles ir pārbaudes spēles un čempionāts ir čempionāts - ne vienmēr sniegums tajās sakrīt. Tas, ka hokejists spēlē labi tagad, nenozīmē, ka viņš arī čempionātā būs tikpat labs," sarunā ar portālu "Delfi" norādīja Sējējs. "Taču man ir liels prieks par Timu Sestito, par kuru man izteica pārmetumus no visām pusēm - kāpēc es viņu esmu paņēmis, ko mēs ar tādu kausli darīsim! Taču arī tāds spēlētājs komandā ir vajadzīgs, kurš var aizstāvēt partnerus un māk sajaukt spēli, ievest to citā gultnē, jo Tims nav no tiem, kas prot tikai bezjēgā kauties. To viņš pierādīja pirmajās piecās pārbaudes spēlēs, kurās bija viens no rezultatīvākajiem uzbrucējiem. Ne velti mēs viņu izvēlējāmies par kapteiņa palīgu, jo Tims ļoti profesionāli dara savu darbu un tāpat pret to attiecas."
Neskaidrības ar Rīgas "Dinamo" nākotni esot būtiski ietekmējušas komandas veidošanu, jo vairāki hokejisti, kas bijuši interesanti ģenerālmenedžerim, neesot vēlējušies gaidīt un aizgājuši uz komandām, kas uzreiz bijušas gatavas piedāvāt līgumus. "Uz āru neko "nenesām", strādājām, skatījāmies, darījām. Kad spēlētājiem bija jādod parakstīt līgums, vilkām laiku, gaidījām, kamēr viss atrisināsies," atzīst Sējējs. "Neviens no hokejistiem, kas bija pirmajā sarakstā, nesagaidīja, visi dabūja citus piedāvājumus. Viņi labprāt būtu braukuši uz Rīgu, bet nu… Neko darīt. Nav jau pirmā reize. Jebkurā gadījumā pie mūsu apstākļiem un budžeta komandas komplektācija izdevusies pietiekami "zolīda" un visi spēlētāji uz šo brīdi ir parādījuši labu sniegumu, lai arī pārbaudes spēles nav sezonas mači, kā jau es teicu. Mani kā ģenerālmenedžeri visi spēlētāji šobrīd apmierina. Ceru, ka sezonas laikā spēlēsim labāk nekā pārbaudes spēlēs. Ir, protams, nianses, kas jāuzlabo, bet tādas ir katram."
Viens no jaunpienācējiem, kam pieredzējušais kluba ģenerālmenedžeris paredz labu hokeja nākotni, ir 19 gadus vecais Roberts Locāns, kurš Rīgas "Dinamo" nonāca, var teikt, nejauši un savas neatlaidības, spītības un pašpārliecinātības dēļ. "Par viņu es biju dzirdējis, bet nebiju redzējis un nezināju, kā viņš spēlē un kas ir," stāsta Sējējs. "Sanāca kuriozi - Roberts man šā gada jūlija sākumā piezvanīja, sākām runāt - pat nezināju, kas man zvana. Vai drīkstot atnākt atrādīties? Atbildēju, ka man jau ir pilns saraksts, ap 40 spēlētāju, kur tu biji ātrāk? Parunājāmies un puisis atbild - ka nevar, tad nevar, žēl, bet es domāju, ka daudzus no viņiem varētu izkonkurēt! Pēc sarunas braucu mašīnā un domāju - ko zaudēšu, ja paaicināšu arī viņu. Atzvanīju - vari rīt būt? Jā varot! Nu, tad esi deviņos klāt. Tagad mēs ar šo 19 gadus veco puisi parakstījām līgumu. Pirmās trīs nedēļas neko neteicām, tikai skatījāmies no malas, kā viņam ies, ar treneriem smējāmies pie sevis - cik ilgi tu izturēsi? Redzējām, ka puisim iet ļoti smagi, viņš beidzas nost, taču ne mirkli nepadevās, parādīja raksturu, lai gan slodze bija liela. Spēlētāji, kas ne pirmo gadu ir komandā, tam bija gatavi, bet varēja redzēt, ka Roberts nav tā gatavojies. Cepuri nost! Protams, viņam ir vēl ļoti daudz jāstrādā, daudz kas jāpapildina, bet domājam, ka no viņa kaut kas var sanākt!"
Pēc astoņu gadu pārtraukuma Normunds Sējējs atkal ir ķēries pie trenēšanas - viņš ir "Dinamo" galvenā trenera Kari Heikilas asistents un strādā ar aizsargiem. "Nav viegli…" atzīstas Sējējs. "Ja treneriem beidzas treniņš, sarīkojam video sapulci, analīzi un izrunājam, izvērtējam darbu, viņi brauc uz mājām, bet es vēl atgriežos birojā un turpinu darīt ģenerālmenedžera pienākumus. kad atbraucu mājās, negribas vairāk neko… Taču ir interesanti!"
"Ģenerālmenedžera darbs man tā kā ierastāks, jo esmu to darījis pēdējos astoņus gadus, un es ik pa laikam sevi pieķeru, ka it kā piedalos treniņā, bet domās esmu citur. Pietrūkst koncentrācijas, bet lēnām iemaņas atgriežas. Visam vajadzīgs mazliet laiks. Manā pārziņā spēles un treniņu laikā ir aizsargi, skatos, kā viņi kustas un ko dara," stāsta bijušais hokejists. "Pirms astoņiem gadiem es jau strādāju par treneri un nekad neesmu teicis, ka negribu pie tā atgriezties!"
