Kad runā par Itāliju, tā lielākoties ir mūžīgā Roma, valdzinošā Venēcija, kaislīgā Sicīlija vai romantiskā Toskāna – galvenie un populārākie tūristu magnēti. Taču zināmai ceļotāju daļai Itālijas akcenti ir izvietoti nedaudz atšķirīgi, un runa ir par vīna cienītājiem, kuri šo populāro un iemīļoto Eiropas dienvidu valsti iedala un vērtē pēc citiem kritērijiem.
Kā zināms, Itālija sastāv no vairāk vai mazāk populāriem vīna reģioniem, kas, atšķirībā no arhitektūras un mākslas šedevriem, aizņem pilnīgi citu izmēru platības nekā pilsētas vai muzeji. Kāda reģiona vīns ir populārāks, piemēram, tā sauktie supertoskānieši, kāds mazāk zināms, taču tie visi ir ārkārtīgi interesanti. Gan no gastronomiskā, gan estētiskā viedokļa, jo viesošanās vīna darītavās priecē muti, bet ceļš uz tām – acis.
Rudenī, kad šāgada vīnogu raža novākta un vīnogas sākušas savu otro dzīvi, pārvēršoties par vīnu, Rīgā "Riga Wine & Champagne" rudens sesijas ietvaros viesojās ietekmīga un zīmīga Itālijas reģiona – Pjemontas – vīndari, lai iepazīstinātu mūsu profesionāļus un vīna cienītājus ar to, kas top viņu vīna pagrabos. Daži no atvestajiem vīniem jau ir sameklējami veikalu plauktos Latvijā, citi varētu sagaidīt "uzaicinājumu" pēc šīs degustācijas.
Pjemonta ir galvenais vīna reģions Ziemeļitālijā, ko paši pjemontieši smejoties dēvē par Bermudu trijstūri – Pjemontu ieskauj Lombardija, Ligūrija un Francijas Alpi –, un pazust tur arī varot, bet tikai, aizmirstoties no vīna baudīšanas. Pjemonta ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. "Ne tikai skaistās apkārtnes, bet arī bagātās zemes, cilvēku un senās vēstures dēļ," norāda reģiona tūrisma aģentūras prezidents un Barbaresko mērs Alberto Bjanko (Alberto Bianco), kurš arī viesojās Rīgā. Vēl Pjemontu dēvē arī par Itālijas Burgundiju, jo lielākoties tajā ir nelielas, privātas vīna darītavas, kas vairāk orientētas uz kvalitāti nekā kvantitāti, un viss tiek darīts "uz vietas", sākot ar ogu novākšanu un beidzot ar pārdošanu un izplatīšanu. "Pjemonta ir brīnišķīga," portālam "Delfi" pastāstīja Bjanko. "Turklāt tai ir ļoti izdevīga atrašanās vieta – stundas brauciens ar auto, un tu jau esi Milānā vai Dženovā un peldies Vidusjūrā, vai Francijā, kalnos. Grūti ir aprakstīt Pjemontu, vienkāršāk ir atbraukt un redzēt to paša acīm."
Par vīna audzēšanas pirmsākumiem šai reģionā konkrētas skaidrības nav, jo par aizsācēju godu cīnās etruski un senie grieķi, kuru dokumentos ir saglabājušās piezīmes par vīnogām, kas audzētas vīnam un kuras spējot "pārciest miglu". Visticamāk, no šā apzīmējuma cēlies arī Pjemontas vizītkartes – slavenās "Nebbiolo" šķirnes nosaukums (nebulis – latīniski migla).
Runājot par Pjemontu, pietiek minēt tikai divus nosaukumus, lai vīna pazinēji noelstos vien –"Barolo" un "Barbaresco", kas tiek dēvēti par Itālijas vīna karali un karalieni. Barolo un Barbaresko ir divi nelieli ciemati Pjemontā, kur tiek radīti vieni no labākajiem Itālijas sarkanvīniem – izteiksmīgs, ļoti raksturīgs, plašs un aromātisks, ar labu izturēšanas potenciālu.
"Pjemonta ir liels Itālijas reģions, pat mikroklimats te atšķiras – ziemeļos, pie robežas ar Šveici un Franciju, tas ir aukstāks, dienvidos, pateicoties siltajiem Ligūrijas vējiem – maigāks, vairāk piemērots vīnogu audzēšanai. Tieši tur atrodas Barolo un Barbaresko. Tāpēc mūsu vīni ir tik aromātiski un īpaši," portālam "Delfi" pastāstīja viens no iepazīšanās pasākuma dalībniekiem, Alesandro Riveto (Alessandro Rivetto), kurš ir reģiona vīna ražotāju asociācijas prezidents. "Es mīlu Pjemontu, mums pat ir sava valoda, kas nav dialekts! Turīnā ir dzimis Itālijas karalis Viktors Emanuels, Pjemontā sabrauc daudz cilvēku no visas Eiropas, lai nobaudītu trifeles, "Nebiolum" vīnus, kas ir unikāli mūsu reģionam."
Mūsu ēras sākumā, kā lielākoties viduslaiku Eiropā, ar Pjemontā par vīna darīšanu rūpi turēja klosteri un mūki, un arī šajās hronikās parādās "Nebiolum" vārds. 1758. gadā Albas pilsētas vadība izdeva likumu, kas aizliedza ievest citu reģionu vīnus blendēšanai un noteica, kad ir jāveic ražas novākšana. Pirmo sauso sarkanvīnu no "Nebiolum" vīnogām 19. gadsimta vidū radīja Kamillo Kavors, politiķis un Itālijas vīna unifikācijas pamatlicējs. Tā radās pirmais "Barolo", kas jau no pašiem pirmsākumiem tika pozicionēts kā izcils vīns. Neilgi pirms 20. gadsimta sākuma Domidzio Kavacam izdevās izveidot sausu sarkanvīnu, bet jau zem "Barbaresco" apelācijas, un tā Pjemontas leģendas bija dzimušas.
"Mana filozofija: lai vīni atgādina oriģinālo vīnogas garšu – ja jūs manā vīna dārzā pirms novākšanas nobaudīsiet gatavās vīnogas, to pašu garšu atradīsiet arī manā vīnā," piebilst Alesandro Riveto. "Turklāt Pjemontā, salīdzinot ar citiem reģioniem, 90% ir vienas vīnogas vīni."Dolcetto" ir 100% "Dolcetto", "Barbera" – 100% "Barbera", "Nebbiolo" – 100%. Man kā vīndarim tas pat ir ļoti parocīgi, jo nav jāblendē divas vai trīs šķirnes, lai būtu labs vīns. Mums viss ir vienā vīnogā – aromāts, garša, tanīni. Katrā reģionā ir labs vīns, bet Pjemontā ir vislabākais!"
Bez "Barolo" un "Barbaresco" Pjemonta piedāvā arī baltvīnus. Rīgā bija iespējams iepazīties ar viegli dzirkstošo, saldo "Moscato d'Asti" un izteikti aromātisko, vieglo "Favorita", kā arī "Sauvignon Basarico" un "Arneis". Runājot par baltvīniem, vīndari norāda zināmo patiesību –baltvīni ir jābauda jauni! "Giacomo Vico" vīna darītavas pārstāvis pačukstēja, ka 2015. gads esot bijis izcils, tā gada "Favorita" vintidžs esot izdevies lielisks.
Rīgā viesojās astoņu vīna darītavu pārstāvji, lielākoties īpašnieki, kas atveda sev līdz labāko vīnu paraugus – "Massimo Rattalino", "Socre", "Cornarea", "Taliano", "Veglio Michelino & Figlio", "Adriano Marco e Vittorio, Giacomo Vico" un "Alessandro Rivetto". Izcelt viņu atvestos vīnus bija ieradies šefpavārs Fabio Frezija (Fabio Fresia), kurš līdz ar "Bibliotēka Nr.1" šefpavāru Māri Jansonu gatavoja vakariņas, kurās pasniegtie ēdieni vislabāk iederas pie Pjemontas vīniem. Protams, ka neiztika bez otras šīs reģiona zvaigznes un slavenības – trifeles, kas papildināja tradicionālos Langes reģiona salātus ar toma sieru, selerijām un riekstiem.
"Tradicionālā reģiona virtuve ir ļoti sena, un vietējie joprojām gatavo kā senos laikos, izmantojot vietējās sastāvdaļas un produktus – vistas, trifeles, bet centrālais produkts, protams, ir olu nūdeles, tās paši gatavo vai katra ģimene," portālam "Delfi" pastāstīja šefpavārs Frezija, kurš arī atklāja reģiona slavenāko vīnu saderību ar ēdienu: ""Barbaresco" ir daudz tanīnu, un tie "attīra" garšu, tāpēc noteikti ieteicams pie gaļas ēdieniem, Pjemontā populārās Fassone šķirnes liellopa gaļas, pie tartara. "Barolo" ir spēcīgāks, to vajadzētu pasniegt pie konkrētiem ēdieniem, kamēr "Barbaresco" var pavadīt visu maltīti, no uzkodām līdz pamatēdienam."
