Lai gan pēdējo gadu laikā peldbaseinu infrastruktūra ir strauji pieaugusi, LPF veiktajā pētījumā par peldēšanas apmācību īstenošanu izglītības iestādēs un 5.-12.klašu izglītojamo peldēptrasmēm, noskaidrots, ka iespējas apgūt dzīvības saglabāšanai vitālās prasmes ir absolūtajam mazākumam – tikai 28% pašvaldību ir apliecinājušas, ka to izglītības iestādēs izglītojamajiem mācību priekšmetā "Sports" tiek nodrošinātas peldēšanas nodarbības, savukārt sabiedrības aptaujas dati liecina, ka mācību stundas peldēšanas prasmju apguvei ir pieejamas 29% 5.-12.klašu izglītojamo.
Tāpat veiktajā pētījumā secināts, ka mācību priekšmeta "Sports" saturā peldēšanas nodarbības izglītības iestādēs biežāk tiek īstenotas 1-4 mācību gadus: 39% skolu peldētapmācība noris tikai vienu gadu (pamatā – 2.klasē), 5% - divus mācību gadus, bet vēl 11% to nodrošina 3-4 mācību gadus.
Pētījums par peldētapmācības programmu īstenošanu izglītības iestādēs
"Tas nozīmē, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem iekļautās prasības mācību priekšmetu apguvei beidzot 6. klasi, ir iespējas apgūt vien 45% izglītības iestāžu izglītojamajiem, savukārt – 9.klasē peldēšanas nodarbības ir nodrošinātas vien katrā trešajā skolā, kas īsteno peldētapmācību. Šādos apstākļos nav iespējams runāt par pietiekamu zināšanu un prasmju apguvi", uzsver LPF prezidents Aivars Platonovs.
Šāda situācijas rezultāti tiešā veidā atspoguļojas SKDS veiktās sabiedriskās aptaujas rezultātos: starp 5.-12.klašu izglītojamajiem vairāk kā pusei (52%) ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Tas ir labāks rādītājs nekā starp pieaugušajiem, kuru vidū 64% respondentu savas prasmes nav spējuši nosaukt par labām, tomēr kopumā prasmju līmenis ir vērtējams, kā zems.
Pētījumā secināts, ka izglītojamajiem, kuri skolā neapgūst peldētapmācību, ir ne vien zemāks praktisko iemaņu līmenis, bet arī vājākas teorētiskās zināšanas par drošību uz ūdens un spēja atbilstoši novērtēt dažādus riska faktorus.
No visiem ūdens kompetences elementiem viszemāk ir vērtējamas tieši peldēšanas prasmes – tikai puse izglītojamo spēj vai drīzāk spēj nopeldēt vismaz 50m, turot galvu gan ūdenī, gan virs tā. Tas pats attiecināms uz prasmi nopeldēt šādu distanci uz muguras vai sāniem. Vairāk kā 30% izglītojamo visticamāk neprot peldēt zem ūdens/nirt uz priekšu vismaz 5m garumā. Tāpat zemu ir novērtētas pasīvās peldēšanas prasmes (spēja "gulēt uz ūdens" vai atrasties ūdenī vertikālā stāvoklī).
Ļoti zemu ir novērtētas arī jauniešu prasmes atpazīt uz ūdens nelaimē nonākušu cilvēku un atbilstoši reaģēt – tikai desmitā daļa nepieciešamības gadījumā spētu saukt palīgā pieaugušos, izsaukt glābējus vai, ja iespējams, pasniegt slīcējam piemērotus glābšanas palīglīdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
