Lai atceltu Rīgas maratonu, ministru kabinets pieņēma punktu, kurā norādīts, ka līdz 31. decembrim Latvijā nevar notikt ārtelpu pasākumi, kuros piedalās vairāk nekā 300 cilvēki, un kuros notiek aktīva kustība, skriešana vai maratons.
Pēdējās pāris nedēļas un īpaši pēdējās dienās Latvijā vērojams Covid-19 saslimušo personu straujš pieaugums. Pēdējā diennaktī Latvijā veikts 4551 Covid-19 tests, reģistrēti 137 jauni saslimšanas gadījumi, kas ir līdz šim augstākais rādītājs kopš Covid-19 sākuma. Tāpat otro dienu pēc kārtas Latvijā stacionēti 10 Covid-19 slimnieki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija. Līdz ar to, kopā stacionāros ārstējas 47 pacienti: 42 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ar smagu slimības gaitu.
Ņemot vērā tendences, sabiedrībā pieaugusi diskusija un skepse par "Rimi" Rīgas maratona lietderību. Piektdienas Ministru kabineta sēdē karstākās diskusijas bija tieši par "Rimi" Rīgas maratona norisi vai aizliegšanu.
Diskutējot par maratonu atcelšanu, maratona direktors Aigars Nords ministriem pārmeta, ka viņi neizprotot maratonu. "Jūs pat neziniet, kurā datumā tas notiek – 10. oktobrī vai 11. oktobrī. Tas notiek abas dienas, un kopā ir deviņas dažādas distances," pārmeta uzņēmējs. Viņš atzīmēja, ka maratons ticis organizēts likumīgi un tiek ievērotas visas epidemioloģiskās prasības. Tāpat viņš norādīja, ka organizatori vasaras laikā sadarbojušies ar Veselības ministriju (VM) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai nodrošinātu, ka viss atbilst nepieciešamajām prasībām.
"Ārzemnieku maratonā nebūs, un mums ir oficiāla atļauja no Rīgas domes," atzīmēja Nords, piebilstot, ka respektēs jebkuru valdības lēmumu. Viņš gan norādīja, ka, ja valdība lemtu par maratona atcelšanu, tad viņa ieskatā būtu nepieciešams arī lemt par kompensācijas piešķiršanu organizatoriem. Uzņēmējs arī veltīja pārmetumus iekšlietu sektoram, norādot, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) esot sūdzējies par to, ka policijas kapacitāte tiktu noslogota, uzraugot maratona norisi, taču Valsts policija (VP) tāpat esot "iekasējusi 40 000 eiro" no organizatoriem.
Nords uzsvēra, ka, atceļot bērnu distanču skrējienus, dalībnieku skaits tiks samazināts uz pusi.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc Norda uzklausīšanas atzīmēja: "Tik augstprātīgi un aroganti sen neesmu dzirdējis, ka kāds runātu." Viņš norādīja, ka arguments, ka maratons tiktu atcelts pēdējā brīdī, nav vērā ņemams, jo "pandēmiju nevar prognozēt". Viņš arī atzīmēja, ka jautājums par kompensācijām var tikt skatīts MK darba kārtībā, taču tieši tāpat kā līdzīgos gadījumos tika lemts pavasarī, proti, neskatot to ārpus kārtas. Ministrs pauda stingru nostāju, ka maratons būtu atceļams.
Arī Ģirģens pievienojās Rinkēviča viedoklim, akcentējot, ka pilnībā kontrolēt cilvēku klātbūtni nav iespējams. Tieši šī iemesla dēļ ministrs pauda nostāju, ka "nav nepieciešams padarīt atbildīgo dienestu darbu vēl sarežģītāku". Viņš arī pauda, ka VP var atgriezt maratona organizētājiem 40 000 eiro, kas iekasēti par drošības nodrošināšanu tā norises laikā.
Pretēju viedokli gan pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kas uzsvēra, ka, ja ministri uztraucas par cilvēku skaitu, tad sākotnēji būtu nepieciešams ierobežot veikalu darbību.
Ministres partijas biedrs tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan norādīja, ka "būtu nepieņemami atstāt notiekošo pašplūsmā". Viņš arī akcentēja Rīgas domes lomu šajā jautājumā, atgādinot, ka tieši Rīgas dome var pieņemt lēmumu par maratona norises atcelšanu, jo tā ir izdevusi atļauju pasākuma norisei.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzīmēja nepieciešamību pieņemt tādu lēmumu, lai no "ministriem nevarētu neko piedzīt".
Sākotnēji maratonam bija jārisinās 16.-17. maijā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika atcelts uz vēlāku laiku. Pēc tam rīkotāji paziņoja, ka "Rimi" Rīgas maratons notiks oktobra otrajā nedēļas nogalē.
Pēc valdības lēmuma "Rimi" Rīgas maratona rīkotāji paziņojumā visiem dalībniekiem aicināja izskriet distances "virtuāli".
"Pēdējās dienās COVID-19 vīruss Latvijā un pasaulē atkal sacēlis pamatīgu vētru, radot nozīmīgus infekcijas riskus Jums, mums, visai Latvijai. Lai arī bijām gatavi covid-drošam maratonam, visiem būs labāk, ja brīvdienās izskriesimies neklātienē – virtuāli. Respektēsim valdības lēmumu un nepulcēsimies, kā arī neskriesim iecerētajā trasē – šoreiz izskrienamies pa citām mīļākajām takām, parkiem, upmalām un mežiem," teikts paziņojumā.
"Labā ziņa, ka Džuniči Kavaniči radītās medaļas ir ieradušās Latvijā un ir gatavas iegult Jūsu kolekcijā! Visi reģistrētie dalībnieki, neatkarīgi no tā vai brīvdienās dosieties virtuālajā skrējienā vai nē, varēs tikt pie medaļām. Kad un kā? Ziņosim. Paldies Jums par pacietību, paldies mūsu ilgtermiņa partneriem, paldies komandai, Rīgas Domei un dienestiem! Turam možu garu un tiekamies virtuālajā pasaulē."
Savukārt maratona direktors Aigars Nords intervijā aģentūrai LETA pauda, ka maratona organizatoru argumenti par labu pasākuma rīkošanai netika līdz galam saprasti.
"Ministru kabineta sēdē bija daudz pārpratumu un neskaidrību, kas līdz galam netika pārvarēti," par izšķirošo Latvijas valdības sēdi tūlīt pēc tās beigām sarunā ar LETA teica Rīgas maratona direktors.
"No vienas puses it kā 15 000 dalībnieku vienā vietā liekas daudz. Mēs centāmies skaidrot, ka tie Covid-19 apstākļos ir deviņi notikumi divu dienu laikā, no kuriem sacensības katrā atsevišķā distancē atbilst slimību ierobežojošajiem noteikumiem. Mums bija visas vajadzīgās atļaujas," argumentus par labu maratona notikšanai sauca Nords.
"Svētdien bija paredzēta olimpiskā kvalifikācija, kas tagad nenotiks," Nords izteicās par sportisko pusi. "Tas tagad ir mazsvarīgi. Ja valdība uzskata, ka maratona atcelšana ir nozīmīgs solis, lai tiktu galā ar Covid-19, lai tā būtu. Mēs paši arī esam teikuši, ka pirmajā vietā ir veselība, un tādā ziņā lēmums atcelt maratonu tomēr ir pareizs."
Viņš piekrīt, ka pēdējās dienās situācija ir strauji mainījusies. "Pat ja valdība nebūtu aizliegusi maratona norisi, mēs paši visdrīzāk sacensības kādā no distancēm būtu atcēluši," organizatoru iespējamo rīcību skaidro viens no Rīgas maratona simboliem Nords. "Piemēram, mēs domājām par sacensību atcelšanu bērniem vai arī skrējienu uzsāktu ar "plūstošo" startu."
Nords šobrīd neņemas vērtēt lēmuma finansiālo ietekmi uz maratona organizatoriem, jo tādi aprēķini vēl nav veikti.
Sestdien, 10. oktobrī, bija plānots "Rimi" Bērnu skrējiens, bet galvenie starti "Rimi" Rīgas maratonā bija paredzēti svētdien, 11. oktobrī.