Stafetes veida skrējiens, kā visus iepriekšējos gadus, sākās Viļņas Katedrāles laukumā, tālāk vijoties caur Latvijas galvaspilsētu, kur tika nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, un noslēdzoties Tallinā pie Igaunijas Parlamenta.
Stafetes skrējienā tika aicināti iesaistīties visi skriešanas entuziasti no Baltijas valstīm un Baltkrievijas, taču bez akcijas rīkotājiem no Lietuvas atsaucās tikai latvieši.
Šogad skrējienā piedalījās seši jelgavnieki no SK "Ozolnieki" un četri rīdzinieki. No "Ozolnieku" vīriem vislielāko kilometrāžu "saskrēja" Jānis Marčinkus - 176,7 km, kurš bija arī visizturīgākais no latviešiem. Viņš "Baltijas ceļa" skrējienos piedalījies septiņas reizes. Otrais ar vislielāko kilometru bagāžu bija rīdzinieks Pēteris Cābulis (158,9 km), kuram šī bija otrā dalība skrējienā. Visčaklākais to dalībnieks ir Arnis Vērmels (11 reizes), kā arī skrējēju kluba (SK) "Ozolnieki" vadītājs Juris Bērziņš (10 reizes).
Sesto reizi skrējienā piedalījās Uldis Neilands, piekto reizi Rolands Bartaševics, trešo - Dace Kovaļevska. Visā 600 km garajā stafetē skrēja vēl divi rīdzinieki - Aleksandrs Daukste (84 km) un SK "Ozolnieki" biedrs Māris Pakārklis (84,3 km), bet viens skrējējs - Valdis Ņilavs – ar pieveiktajiem 18 km akcijas dalībniekiem kompāniju sastādīja Rīgas robežās. Kopumā visi Latvijas skrējēji pieveikuši vairāk nekā 925 kilometrus.
Katru dienu katram dalībniekam bija jāveic vismaz divi vai trīs posmi, neskaitot svinīgo abu valstu pārstāvju ieskriešanu pilsētās. Skrējiens dienas laikā bija nepārtraukts, proti, visu laiku stafeti turpināja vismaz viena skrējēju grupa (ierasti – autobuss izlaiž vienu posmu, aizbrauc noteikto attālumu uz priekšu, kur izlaiž nākamo grupiņu un sagaida iepriekšējo, un tad dodas tālāk).
Šī stafetes veida skrējiena, kura iniciatori ir Lietuvas amatierskrējēji, vēsture sākās divus gadus pēc paša notikuma – 1991.gadā. Sportiskās akcijas galvenais mērķis ir atgādināt pasaules sabiedrībai par apkaunojošo un slepeno Molotova–Ribentropa paktu, kas paredzēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu PSRS, kā arī atgādināt par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību.
Piemiņas ideju par divu miljonu baltiešu toreiz veidoto dzīvo cilvēku ķēdi 600 kilometru garumā, realizējot ar skrējiena palīdzību, izlolojis Lietuvas Amatieru skrējēju asociācijas prezidents Romas Bernotas, kurš šī gada skrējiena noslēgumā tika sveikts 70 gadu jubilejā. Cienījamā vecuma un ilggadējo darba gaitu dēļ, visticamāk, viņš šogad noliks sava amata pilnvaras. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka vairs šādi piemiņas un atceres skrējieni par godu vienam no mūsu valsts brīvības atgūšanas simboliem vairs nenotiks.