Amatieru līmenī burāšana radusies 17. gadsimtā Holandē un Anglijā, kur arī atrodas pirmās liecības par burāšanas sacensībām. Burāšanā pirmās medaļas olimpiskajās spēlēs sadalīja 1900. gadā Parīzē, lai gan sacensību kalendārā sporta veids bija arī 1896. gadā Atēnās. Kopš tā laika burāšana bijusi visās Olimpiādēs, izņemot 1904. gadu Sentluisā.

Burāšanā jahtas ar vēja spēku pārvietojas pa ūdenī ar bojām marķētu trasi.

*Mūsdienu pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās burātājiem neizdevās pacīnīties par medaļām, jo nebija atbilstoša vēja, tāpēc olimpiskajās spēlēs burāšana debitēja vien 1900. gadā
*olimpisko spēļu vēsturē kopumā bijušas sacensības 49 buru laivu klasēs
*burāšanā ir ļoti specifiski noteikumi, piemēram, atkarībā no vēja virziena, tiek noteikts, pa kuru pusi drīkst apdzīt konkurentu

Rio olimpiskajās spēlēs burāšanas sacensībās sadalīs 10 medaļu komplektus dažādās klasēs – piecās vīriešiem, četrās sievietēm un vienā "open" klasē. Atšķirībā no Londonas olimpiskajām spēlēm, Rio Olimpiādē ir veiktas divas izmaiņas laivu klasēs. Katrās sacensībās būs vairāki braucieni un uzvarētājs tiek noskaidrots visu braucienu summā. Katru valsti sacensībās pārstāv viena laiva katrā klasē. Sacensībās piedalīsies 380 sportisti - 237 vīrieši un 143 sievietes.

Rio olimpisko spēļu burāšanas sacensības risināsies "Marina da Gloria" līcī, kas savulaik saņēmis skarbu kritiku par nepietiekamu attīrīšanu no notekūdeņiem.