Pirmās modernā handbola jeb rokasbumbas spēles tika aizvadītas Skandināvijā un Vācijā 19. gadsimta otrajā pusē. Sākotnēji to spēlēja brīvā dabā, līdzīgi kā futbolu, bet vēlāk tas kļuva tikai par telpu sporta veidu.
Handbols olimpiskajās spēlēs debitēja 1936. gadā Berlīnē, bet toreiz vēl to spēlēja brīvā dabā. Tikai kopš 1972. gada Minhenes olimpiskajām spēlēm handbola spēles notiek telpās. Sieviešu handbols savu olimpisko debiju piedzīvoja 1976. gadā Monreālā.
* lielākā daļa olimpisko izlašu–medaļnieku handbolā ir no Eiropas valstīm, kur tas ir viens no populārākajiem komandu sporta veidiem; vienīgās ne–Eiropas valstis, kas tikušas pie olimpiskajām medaļām ir Ķīna un Koreja;
* līdz šim vienīgā trīskārtējā olimpiskā čempione ir Dānijas sieviešu izlase, kas triumfēja 1996., 2000. un 2004. gada spēlēs. Riodežaneiro to var atkārtot Francijas vīriešu un Norvēģijas sieviešu izlases, kas ir divkārtēji čempioni secīgās spēlēs.
Tokijas olimpiskajās spēlēs sportisti sadalīs divus medaļu komplektus – vīriešu un sieviešu sacensībās. Katrās sacensībās startēs 12 komandas, katrā komandā pa 14 spēlētājiem (septiņi laukumā un septiņi uz maiņu). Laukuma izmēri - 40 x 20 metri, spēles ilgums - viens stunda (divi puslaiki pa 30 minūtēm).