Kaut arī tās jau ir ieskrējušās, jau atklāšanas ceremonijā briti ļāva noprast, cik pārliecināti viņi ir par savām vērtībām, mudinot noticēt, ka XXX olimpiādes spēles būs īpašas ne tikai ar rekordiem un medaļu rēķiniem.
Nedaudz pārsteidzoši, bet tieši pār pasauli valdījušas impērijas pēcteči izvēlējās olimpiskās spēles atgriezt cilvēciskākā mērogā, atsakoties no mērīšanās dažādās vis-, vis-, vis- kategorijās. Bez lielas knapināšanās budžetā briti uzsvaru likuši uz saturu, nevis ārišķībām, kuru ātri gaistošo spozmi laikam jau gadsimtu gaitā ir atskatījušies pār mēru. Spēļu atklāšanas pasākumā nebija pretenziju skatītāju apžilbināt ar apokalipses mēroga specefektiem un milzu masu iesaistīšanu. Ja arī vidusmēra skatītājam Lamanša šajā pusē nebija nojausmas par kultūrslāņa biezumu parādītajās vēstures ainās, kuru atreferēšanai starptautiskās ziņu aģentūras sarakstīja garum garus tekstus, cilvēcīgais sižets bija patiesi uzrunājošs.
Cerams, tas palīdzēs arī sporta sacensībām pieiet ar cilvēcīgāku mērauklu, nevis patērētāju kultūrai raksturīgo mirkļa interesi. Medaļas un cīņa par tām ir olimpisko spēļu vitāli svarīga sastāvdaļa, taču ne tikai pēc tām varēs spriest, cik izdevusies būs olimpiāde arī Latvijas sportistiem. Pārskatot Latvijas olimpiešu sarakstu, diez vai ir vērts uzkurināt fantāzijas un nodoties drudžainiem vēl nenopelnītu medaļu skaitīšanas rēķiniem. Lai cīņa par uzvaru paliek sportistu ziņā, un katram Londonā būs savs Olimps. Palūkojoties uz notikumu gaitu pavasara beigās un vasaras pirmajā pusē, ir nepārprotami skaidrs, ka lielākajai delegācijas daļai mērķis bija olimpiskajās spēlēs iekļūt un pārbaudīt sevi pasaules sporta elites sabiedrībā, nevis pretendēt uz medaļām.
Drīzāk jābauda iespēja citkārt trūcīgajā tālrādē redzēt mūsu labāko sportistu startus dažādās disciplīnās. Cik daudz esam redzējuši BMX riteņbraucēju Māri Štrombergu kopš viņa olimpiskā triumfa Pekinā? Šovasar vai ik nedēļu mediji ziņoja par pludmales volejbolistu augstiem panākumiem pasaules tūres sacensībās, taču cik daudz ir tādu, kam bijusi iespēja šīs viņu spēles noskatīties un savām acīm novērtēt teicamo sniegumu? Karjerā jau ceturtajās olimpiskajās spēlēs modernajā pieccīņā startēs Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis, taču diez vai televīzijā viņi ir redzēti daudz vairāk reižu.
Piemēram, jaunie peldētāji vai cīkstoņi - viņi Londonā būs pelnījuši tikpat lielu atbalstu kā nedaudzie godalgu pretendenti, lai olimpiskajā debijā būtu savējo pleca sajūta un drošāka pārliecība par savu piederību Latvijai. Ja Londonā būs kādas medaļas - lieliski, tas tikai veicinās svētku izjūtu, bet aplama koncentrēšanās tikai uz godalgām līdzjutējus var atstāt bez daudz vērtīgākām izjūtām. Tas būs gluži tāpat kā dzimšanas dienas ballītes izdošanos izvērtēt pēc tā, cik vērtīgas dāvanas šoreiz ienākušās.
Par dāvanām nacionālajām delegācijām tikmēr jau ir padomājuši Londonas olimpisko spēļu saimnieki. Olimpiskajai lāpai, ko Londonā pēc iedegšanas pārcēla olimpiskā stadiona ārpusē, katrai valstij ir savs metāla stiebrs ar vara ziedlapām. Spēļu noslēgumā katrai delegācijai pienāksies sava lielās lāpas daļa, kuru nogādāt mājās par atmiņu visus vienojušajam pasākumam. Vēl pāragri spriest, vai ilgam laikam pietiks londoniešu pacietības, brīžiem teju bezcerīgi sēžot pamatīgos satiksmes korķos, kamēr pa speciāli izbrīvētām joslām bez kavēšanās pārvietojas olimpiskais transports. Vai sākotnējā sajūsma nepārvērtīsies negatīvās emocijās, dažās dienās izskaitļot neizdosies, bet vismaz spēļu sākumam briti ir spējuši piešķirt jaunu pievienoto vērtību.
Atklāšanas ceremonijas tēma bija "Brīnumu salas" - patiesībā jau brīnumi olimpiskajās spēlēs nenotiek, taču pārsteigumus sporta pasaulē nozīmīgākais četrgades notikums, iespējams, sagādās ik uz soļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
