Sprintere Elisone Fēliksa ASV komandas uzvarā 4x400 metru stafetē kļuva par olimpiskajām medaļām visu laiku bagātāko vieglatlēti. ASV izlase ar Sidniju Maklaflinu, Fēliksu, Dalilu Muhamadu un Atingu Mu sastāvā bija vadībā no distances pirmajiem līdz pēdējiem metriem, finišējot pēc trim minūtēm un 16,85 sekundēm.
Fēliksai tagad ir 11 olimpiskās medaļas - septiņas zelta, trīs - sudraba un viena - bronzas. Sieviešu konkurencē vairāk nav nevienai vieglatlētei, bet vīriešiem 12 medaļas - deviņas zelta un trīs sudraba - iz leģendārajam somu gargabalniekam Pāvo Nurmi.
Fēliksa apsteidza leģendāro ASV sprinteri un tāllēcēju Karlu Lūisu, kura kontā ir desmit medaļas, no kurām deviņas ir zelta un viena – sudraba.
Gandrīz visu distanci otrajā vietā bija Polija, izcīnot sudraba medaļas ar rezultātu trīs minūtes un 20,53 sekundes, kas ir jauns Polijas rekords. Trešo vietu cīņā ar Kanādu distances pēdējos metros nodrošināja Jamaika, kuras rindās Šerika Džeksone izcīnīja trešo medaļu Tokijā. Viņa uzvarēja Jamaikas izlases sastāvā 4x100 metru stafetē un izcīnīja bronzu 100 metros.
ASV uzvarēja arī 4x400 metru stafetē vīriešiem. ASV sasniedza rezultātu divas minūtes un 55,70 sekundes.
Pirmo posmu visātrāk veica Botsvāna, kuru otrajā posmā apsteidza ASV. ASV sprinteriem pēdējā posmā atrodoties pārliecinošā vadībā, otro vietu, finiša taisnē apdzenot Botsvānu, izcīnīja Nīderlande.
Nīderlande finišēja ar jaunu valsts rekordu - divas minūtes un 57,18 sekundes, bet Botsvāna sasniedza jaunu Āfrikas rekordu - divas minūtes un 57,27 sekundes.
ASV uzvarēja otrajā spēlēs pēc kārtas, bet kopā ASV sprinteriem jau 18.uzvara šajā disciplīnā.
Etiopijā dzimusī Nīderlandes skrējēja Sifana Hasana sestdien uzvarēja 10 000 metru distancē un kļuva par otro sportisti olimpisko spēļu vēsturē, kura vienās spēlēs spējusi uzvarēt 5000 un 10 000 metru distancēs.
Eiropas rekordiste Hasana uzvarēja ar rezultātu 29 minūtes un 55,32 sekundes, pēdējos 100 metros apsteidzot ilgu laiku pirmajā pozīcijā skrējušo pasaules rekordisti etiopieti Letesenbetu Gideju, kura beigās ar rezultātu 30 minūtes un 1,72 sekundes vadošajā trijniekā ierindojās trešajā vietā.
Ilgu laiku trešajā pozīcijā skrējusī Etiopijā dzimusī Bahreinas pārstāve Kilkidana Gezahegne arī apsteidza Gideju, iegūstot sudrabu ar rezultātu 29 minūtes un 56,18 sekundes.
Hasana atkārtoja tautietes Tirunešas Dibabas panākumu 2008.gada spēlēs Pekinā, kad etiopiete uzvarēja gan 5000, gan 10 000 metru distancē. Hasanas sniegumu unikālu padara vēl arī 1500 metros izcīnītā bronzas medaļa.
Pasaules ranga līderis šķēpa mešanā Johanness Feters neiekļuva labāko astoņu skaitā šķēpa mešanā, bet par uzvarētāju kļuva indietis Nīredžs Čopra.
Pasaules ranga līderis Feters, kurš šķēpu šogad bija metis 96,29 metrus, sestdien palika ārpus labāko astotnieka.
Viņš pirmajā metienā sasniedza 82,52 metrus, pārējie divi metieni netika ieskaitīti, un pirms pēdējā dalībnieka metiena viņš ieņēma astoto vietu.
Baltkrievs Aleksejs Katkavecs, kurš no vācieša atpalika par trim centimetriem, trešajā metienā sasniedza 83,71 metru un atstāja vācieti bez medaļas, pašam turpinot cīņu par godalgām.
Pēc Fetera palikšanas devītajā vietā par galveno uzvaras kandidātu palika indietis Čopra, kurš pirmajā metienā šķēpu raidīja 87,03 metru tālumā, otrajā uzlabojot savu rezultātu līdz 87,58 metriem. Nākamie trīs metieni viņam nepadevās, bet pēdējā metienā jau čempiona godā viņš šķēpu aizmeta 84,24 metru tālumā.
Pirms pēdējā metiena pārējās medaļu pozīcijas ieņēma Čehijas metēji. Otrais bija Jakubs Vadlehs ar piektajā metienā sasniegtajiem 86,67 metriem, bet - trešais - Viteslavs Veselijs ar 85,44 metriem trešajā metienā, abiem vēl pa divām reizēm pārsniedzot 80 metru robežu.
Ceturtajā vietā ierindojās vācu sportists Julians Vēbers, kurš pirmajā metienā sasniedza 85,30 metrus, piektajā mezdams par 15 centimetriem tuvāk.
Piekto vietu ieņēma uzvarētāja kaimiņvalsts Pakistānas pārstāvis Aršads Nadīms, kurš trešajā mēģinājumā aizmeta šķēpu 84,62 metru tālumā.
"Nemiera cēlājs" Katkavecs ar 83,71 metru ierindojās sestajā vietā.
Savukārt Norvēģis Jākobs Ingebricens sestdien Tokijas olimpiskajās spēlēs uzvarēja 1500 metru skriešanā.
Ingebricenans finišēja jauna olimpiskā rekorda laikā - trīs minūtes un 28,32 sekundes, izcīnot Norvēģijai pirmo uzvaru šajā distancē olimpisko spēļu vēsturē.
Attaisnojās viņa lēmums Tokijā skriet tikai 1500 metrus un nepiedalīties arī 5000 metru distancē.
Otro vietu ieņēma kenijietis Timotijs Čeruijots, kuru norvēģis apsteidza pēdējā taisnē. Viņš no uzvarētāja atpalika par 0,69 sekundēm.
Trešo vietu finiša taisnē ieguva brits Džošs Kers, kurš finišēja trīs minūtēs un 29,05 sekundēs, par 0,51 sekundi apsteidzot otru kenijieti Abelu Kipsangu.
Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandas pārstāve Marija Lasickene sestdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā uzvarēja augstlēkšanas sacensībās.
Viņa kļuva par čempioni ar savu sezonas rekordu - divi metri un četri centimetri.
Pirmo augstumu 1,89 metru augstumā pārlēca 12 no 13 dalībniecēm. 14.dalībniece - britu sportiste Morgana Leika sektorā neizgāja.
Arī 1,93 metrus pārvarēja 12 augstlēcējas, taču ne visas ar pirmo lēcienu. 1,96 metri pakļāvās deviņām lēcējām, bet 1,98 metrus pārlēca vairs tikai četras sportistes - ar pirmo mēģinājumu - austrāliete Nikola Makdermota, ar otro - ukrainiete Irina Geraščenko un Lasickene, bet ar trešo - vēl viena Ukrainas sportiste Jaroslava Mahučiha, kura ar pārvarētiem 2,06 metriem uz Tokiju devās sezonas līderes godā.
Savukārt ASV sportiste Vašti Keningema un trešā Ukrainas pārstāve finālā Jūlija Ļevčenko pēc divām neveiksmēm trešo mēģinājumu pārcēla uz nākamo augstumu, kas bija divi metri. Ar šo augstumu galā tikt viņām neizdevās.
Tikmēr divus metrus pirmajā lēcienā pārvarēja Makdermota, kura sacensības cītīgi atspoguļoja dienasgrāmatā, bet otrajā - Mahučiha un Lasickene. Sacensības šajā augstumā beidzās arī Geraščenko.
2,02 metrus pēc trim augstumiem, kuros latiņu neizdevās pārvarēt ar pirmo reizi, ar pirmo mēģinājumu pārvarēja Lasickene, ar otro - Makdermota, sasniegdama jaunu Okeānijas rekordu, bet Mahučika pēc neveiksmīga pirmā lēciena nākamos divus pārcēla uz 2,04 metriem. Tomēr arī tajos viņa nespēja pārvarēt latiņu, ieņemot trešo vietu.
Lasickene kā vienīgā sportiste ar otro mēģinājumu pārvarēja 2,04 metru augstumā novietoto latiņu un kļuva par olimpisko čempioni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
