Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) valdes sēdē piektdien, 17. jūnijā, ir lēmusi par aizliegumu Krievijas sportistiem piedalīties 2016. gada Riodežanero olimpiskajās spēlēs, preses konferencē paziņoja IAAF prezidents Sebastjans Koe.
IAAF norāda, ka Krievija neesot darījusi pietiekami daudz, lai atjaunotu "uzticību pasaules acīs" saviem sportistiem pēc dopinga skandāla pagājušā gada nogalē un problēmas nav atrisinātas tādā līmenī kā IAAF to vēlētos redzēt. Tas viss liedz Krievijas Vieglatlētikas federācijai (KVF) atgūt oficiālo statusu un tās sportistiem piedalīties sacensībās, ieskaitot gaidāmās olimpiskās spēles Riodežaneiro.
Uz Krievijas žurnālistes jautājumu, vai šis nav bijis "politisks lēmums", Koe atbildēja, ka IAAF valde, kurā ir vairāk kā 20 locekļu no visas pasaules, to pieņēma vienbalsīgi, un "politikai šai telpā nebija vietas". Tāpat IAAF prezidents norādīja, ka šā sarežģītā lēmuma mērķis ir ilgtermiņā pasargāt "tīros" sportistus no tiem, kas sacenšas negodīgi, un Krievijā sporta sistēma ir "diemžēl piedzīvojusi smagu izgāšanos", ka neesot pārliecības, ka šobrīd viņi ir tiesīgi startēt oficiālās sacensībās.
"Nav apšaubāms, ka PSRS un Krievijā dopings ir lietots gadu desmitiem, un tā ir problēma joprojām," norāda IAAF Uzdevumu vienības vadītājs Rūne Andersens. "Arī mums ir grūti strādāt, ja kādā valstī ir sistēmiski un sistemātiski dopinga pārkāpumi."
Uz jautājumu, vai IAAF var garantēt, ka zem Krievijas karoga Riodežaneiro spēlēs nestartēs neviens vieglatlēts, Koe atbildēja, ka "neko nevar garantēt pasaulē, kurā ir juristi, kas var vērsties Sporta Arbitrāžas tiesā".
"Šis bija smags lēmums," atzina Koe. "Šī ir smaga diena ikvienam no mums, smaga diena visam mūsu sporta veidam. Pie galda valdes sēdē bija cilvēki, kuri paši ir bijuši augsta līmeņa sportisti, kuri ir trenējuši šādus sportistus, un šis nebija viegls lēmums mums visiem. Vai necietīs Rio vieglatlētikas sacensību līmenis? Mūsu mērķis nav radīt kādam komfortablus apstākļus vai izņēmumus, mums ir svarīgāk, lai olimpiskajās spēlēs startē maksimāli daudz "tīru" sportistu."
Krievu sportistiem tomēr ir iespēja startēt Rio, norāda IAAF. Tam viņiem jāspēj pierādīt, ka nekādā veidā nav saistīti ar Krievijas antidopinga sistēmu un savas analīzes ir nodevuši ārzemēs, neatkarīgi no Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA). Tādā gadījumā šiem sportistiem būs iespēja piedalīties olimpiskajās spēlēs, taču zem olimpiskā, ne Krievijas karoga.
Kā zināms, Krievijas Vieglatlētikas federācija (KVF) kopš novembra ir diskvalificēta, bet Krievijas vieglatlētiem ir aizliegts piedalīties IAAF rīkotās sacensībās. Šāds lēmums tika pieņemts pēc Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) ziņojuma par Krievijas valdības atbalstītu dopinga programmu un sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem šai valstī. Lai gan Krievija noliedza apsūdzības, tās netika oficiāli apstrīdētas, lai gan tāda iespēja KVF tika dota. Kopš novembra regulāri tiek ziņots par augstas klases krievu sportistiem, kas iekrituši dopinga analīzēs un kam būs jāatdod izcīnītās godalgas, un liela daļa no tiem ir vieglatlēti.
Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko paudis nožēlu par IAAF lēmumu. "Mēs esam ļoti sarūgtināti par IAAF lēmumu saglabāt diskvalifikāciju visiem mūsu vieglatlētiem, radot nebijušu precedentu, kad veselas valsts vieglatlētiem aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs," teikts ministra izplatītajā paziņojumā.
IAAF aizliegumu 21. jūnijā izskatīs Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kas pieņems galīgo lēmumu. Ja SOK mainīs IAAF spriedumu, tas būs vēsturiski nebijis notikumus, jo parasti SOK atbalsta attiecīgo sporta veidu federāciju lēmumus, norāda izdevums "The New York Post".
"Pēc diskvalifikācijas mēs esam darījuši visu iespējamo, lai atgūtu starptautiskās sabiedrības uzticību. Esam pārveidojuši savas antidopinga institūcijas, ko tagad vada atzīti starptautiski eksperti. Mūsu sportistus pārbaudījusi Lielbritānijas Antidopinga aģentūra (UKAD), un katrs no mūsu komandas atlētiem ir pārbaudīts vismaz trīs reizes. Mums nav nekā slēpjama un mēs uzskatām, ka esam izpildījuši IAAF prasības, lai diskvalifikācija tiktu atcelta," ," teikts Mutko izplatītajā paziņojumā.
"Mēs apelējam pie SOK locekļiem ņemt vērā ne tikai iespaidu, ko mūsu sportistu izslēgšana atstās uz viņu sapņiem un uz visiem Krievijas iedzīvotājiem, bet arī to, ka bez viņiem zaudēs pašas spēles. Olimpiādei ir jābūt par vienotāju un mēs ceram, ka tā tas arī paliks
SOK varētu atcelt aizliegumu, jo SOK prezidents pēdējo nedēļu laikā ir runājis par "smago lēmumu starp kolektīvo atbildību un individuālo taisnīgumu", norādot, ka Rio varētu startēt krievu sportisti, kuru "dopinga vēsture" ir tīra, raksta "The New York Times". Tai pašā laikā Bahs allaž ir uzsvēris "nulles iecietības" politiku pret dopinga lietošanu un izteicies, ka arī citu Krievijas sporta organizāciju pārstāvjiem ir jāaizliedz piedalīties Olimpiskajās spēlēs, ja tiks pierādīta viņu saistība ar valsts dopinga programmām.
Līdz šim aizliegums piedalīties olimpiskajās spēlēs valstīm tika piespriests ģeopolitisku iemeslu dēļ. Tā pēc Pirmā un Otrā pasaules kara zaudētājai valstij, Vācijai, tika aizliegts piedalīties sekojošajās olimpiskajās spēlēs; no 1964. līdz 1988. gadam Olimpiādē nepiedalījās Dienvidāfrikas Republikas sportisti valstī valdošā aparteīda dēļ. Pēdējais aizliegums startēt četrgades nozīmīgākajā sporta veidā bija Dienvidslāvijai pēc ANO soda par Balkānu karu. Dienvidslāvu sportisti izlaida 1992. gada Vasaras olimpiskās spēles Barselonā.
