Foto: AP/Scanpix

Londonas olimpisko spēļu pirmajās dienās bija problēmas ar biļešu tirdzniecību un atklājās vairāki dopinga skandāli, bet beigu beigās šī Olimpiāde noslēdzās ar pozitīvām emocijām.

Portāls "Delfi" piedāvā savu versiju par Londonas olimpisko spēļu desmit galvenajiem notikumiem.

Bolts atkārto Pekinas Olimpiādē sasniegto


Foto: Reuters/Scanpix

Jamaikas sprinteris Useins Bolts turpina būt viena no spilgtākajām figūrām vieglatlētikas sacensībās.

Bolts Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs zelta medaļas, tik pat cik Pekinā. Viņš atkārtoti triumfēja 100 un 200 metru skrējienos un kopā ar Jamaikas sportistiem laboja pasaules rekordu 4x100 metru stafetes skrējienā. Līdz ar to viņš tagad iekrājis sešas olimpiskās zelta godalgas.

Pēc sasniegtā Londonā Bolts teica, ka viņš pierādījis pasaulei, ka ir pats labākais savās disciplīnās. Tas esot viens solis tuvāk, lai viņš kļūtu par leģendu.

Šie panākumi ne tikai cels sportista pašapziņu, bet arī krietni papildinās viņa maku. Ārzemju mediji aprēķinājuši, ka Bolts nākamā gada laikā varētu nopelnīt 20 miljonus dolāru.


Visu laiku medaļām bagātākais olimpietis Felpss


Foto: Reuters/Scanpix

ASV peldētājs Maikls Felpss pēc Londonas olimpiskajām spēlēm noslēdza savu sportista karjeru, taču viņš to izdarīja ar vērienu, kļūstot par visu laiku medaļām bagātāko olimpieti vēsturē.

Pirms Londonas olimpiskajām spēlēm Felpsa kontā bija 16 godalgas, un Lielbritānijas galvaspilsētā viņš savu kolekciju papildināja ar vēl sešām medaļām. Londonā viņš pie zelta tika 100 metru tauriņstilā, 200 metru kompleksajā peldējumā, 4x200 metru tauriņstila stafetē un 4x100 metru kompleksā peldējuma stafetē. Savukārt sudraba medaļas viņš ieguva 200 metru tauriņstila peldējumā un 4x100 metru brīvā stila distancē.

Līdz šim visu laiku medaļām bagātākā olimpiete bija padomju vingrotāja Larisa Latiņina, kura karjeras laikā 1956., 1960. un 1964.gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja deviņas zelta, piecas sudraba un četras bronzas medaļas.

Bez tā, ka Felpsa kontā ir 22 medaļas olimpiskajās spēlēs, viņš pēc uzvaras 200 metru kompleksajā peldējumā kļuva par pirmo peldētāju mūsdienu olimpisko spēļu vēsturē, kurš kādā distancē ir uzvarējis trīs Olimpiādēs pēc kārtas.


Skandāli ārpus laukuma


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Londonas Olimpiādē jau no pirmajām dienām vairāki sportisti tika pieķerti dopinga lietošanā, un arī sacensību turpinājumā vairāki aizliegto preparātu lietotāji sacensības turpināt nevarēja.

Jau Londonas olimpisko spēļu pirmajās dienās no sacensībām tika izslēgts Eiropas vicečempions svarcelšanā turks Fatihs Baidars. Tāpat no starta tika noņemts arī cits svarcēlājs - 19 gadus vecais albānis Hisena Pulaku un uzbeku vingrotāja Luiza Gaiļuļina.

Vēlāk no XXX Vasaras olimpiskajām spēlēm tika izslēgtas divas moldāvu vieglatlētes - vesera metēja Marina Margijeva un diska metēja Matālija Artika, kā arī Marokas skrējējs Amine Lālū.

Ar to dopinga lietas nenoslēdzās, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) no Olimpiādes diskvalificēja Kolumbijas vieglatlētu, 400 metru skrējēju Djego Palomeki Ečevariju un krievu riteņbraucēju Viktoriju Baranovu. Savukārt ASV džudists Niks Delpopolo sacensību laikā uzturā lietojis ēdienu, kurā bijusi marihuāna.

Pēc Londonas Olimpiādes bija skaļākais dopinga skandāls, kad aizliegto vielu lietošanā tika pieķerta olimpiskā čempione lodes grūšanā baltkrieviete Nadežda Ostapčuka. Viņai pozitīvas bijušas sportistei ņemtās analīzes gan pirms, gan pēc sacensībām. Baltkrievija solīja šo lēmumu apstrīdēt, bet šī skandāla galīgais rezultāts vēl nav zināms.

Savukārt badmintona sacensībās diskvalifikāciju saņēma astoņas sportistes. Sieviešu badmintona dubultspēlēs divi pāri no Dienvidkorejas un pa vienam no Ķīnas un Indonēzijas centās iegūt parocīgākus pretiniekus ceturtdaļfinālā, tīšām zaudējot mačus. Visi četri pāri jau bija nodrošinājuši vietu ceturtdaļfinālā.

Pasaules badmintona federācija uzsvēra, ka spēlētājas pārkāpušas badmintona kodeksa punktu "pielikt visas pūles, lai uzvarētu maču", tādējādi "acīmredzami kaitējot šim sporta veidam." Tāpēc sekoja šo sportistu diskvalifikācija.

Jaunās peldēšanas sensācijas – Meilutīte un Frenklina


Foto: AFP/Scanpix
Londonas olimpiskajās spēlēs peldēšanas sporta pasauli pārsteidza divas pusaudzes – 15 gadus vecā lietuviete Rūta Meilutīte un 17 gadīgā ASV sportiste Misija Frenklina.

Lietuviete pilnīgi negaidīti pirms 100 metru peldējuma brasa stilā fināla bija kļuvusi par sacensību galveno favorīti - viņa uzvarēja priekšsacīkstēs, sasniedzot astoto visu laiku ātrāko rezultātu pasaulē, bet vēlāk bija labākā arī pusfinālā, labojot Eiropas rekordu un tuvāko konkurenti apsteidzot par aptuveni 0,7 sekundēm. Savu personisko rekordu viņa šajos divos peldējumos kopā bija pārspējusi par aptuveni pusotru sekundi. Finālā Meilutīte turpināja būt krietni pārāka par konkurentiem, un izcīnīja zelta medaļu.

Vēlāk Meilutītes sasniegumu dēvēja par "Pelnrušķītes stāstu", kas šokēja visu pasauli. Kad sportiste atgriezās savā dzimtenē, viņa tika sagaidīta kā īsta varone. Viļņas rātslaukumā Meilutītes dēļ pulcējās milzīgs pūlis cilvēku, kuri sumināja jauno olimpisko čempioni.

Savukārt Frenklina Londonā izcīnīja četras zelta un vienu bronzas medaļu. Pie zelta godalgas viņa tika 100 metru peldējumā uz muguras, 200 metros uz muguras, kurā viņa laboja arī pasaules rekordu, 4x200 metru brīvā stila stafetē un 4x100 metru kompleksajā peldējumā. Bronza viņai 4x100 metru brīvā stila stafetē.

ASV Frenklina atgriezās kā viena no veiksmīgākajām amerikāņu olimpietēm, bet tuvākajā laikā viņai būs jāpieņem lēmums, vai kļūt par profesionāli un ar peldēšanu pelnīt naudu, vai arī saglabāt amatieres statusu un pēc vidusskolas beigšanas stāties koledžā.


Štrombergs – vienīgais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā


Foto: F64
Olimpiskajās spēlēs tikai divas reizes notikušas sacensībās BMX riteņbraukšanā un abas reizes par zelta medaļas ieguvēju kļuvis latvietis
Māris Štrombergs
.

2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs BMX sacensības norisinājās pirmo reizi un pēc šīm sacensībām Štrombergs kļuva par pirmo olimpisko čempionu. Savukārt pēc Londonas Olimpiādes viņš kļuvis par divkārtējo un vienīgo olimpiskās zelta medaļas ieguvēju šajā sporta veidā.

Štrombergs ir tikai trešais Latvijas sportists un pirmais pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kurš ir Vasaras olimpisko spēļu divkārtējais čempions. PSRS izlases rindās divreiz zelta medaļas sev izcīnījuši leģendārā basketboliste Uļjana Semjonova un volejbolists Ivans Bugajenkovs.


ASV dominance basketbolā


Foto: AFP/Scanpix
Londonas Olimpiādē neviens nespēja apturēt ASV sieviešu un vīriešu basketbola izlašu dominanci.

ASV sieviešu basketbola izlase Londonā piekto reizi pēc kārtas kļuva par olimpiskajām čempionēm. Finālā ASV ar rezultātu 86:50 (20:15, 17:10, 26:12, 23:13) pārliecinoši pieveica Francijas valstsvienību. Tādējādi ASV basketbolistes tagad izcīnījušas 41 uzvaru pēc kārtas olimpisko spēļu ietvaros.

Olimpiskajās spēlēs ASV sieviešu valstsvienība nav piedzīvojusi zaudējumu kopš 1992.gada Olimpiādes pusfināla cīņas.

Savukārt ASV vīriešu izlase olimpiskajās spēlēs triumfēja 14.reizi, finālā ar 107:100 (35:27, 24:31, 24:24, 24:18) pārspējot Spānijas izlasi. ASV basketbolisti olimpiskajās spēlēs uzvarēja otro reizi pēc kārtas. Tāpat tās kontā viena sudraba un divas bronzas godalgas.

Londonas olimpiskajās spēlēs ASV basketbolisti izcīnīja uzvaras visās astoņās spēlēs, vidēji savus pretiniekus pārspējot ar 32 punktu pārsvaru. Vēl amerikāņi uzvarā pār Nigēriju guva 156 punktus, kas ir jauns olimpisko spēļu rekords.


Galvenie favorīti šķēpmešanā paliek bez medaļām


Foto: AFP/Scanpix
Pārsteigumiem bagātas bija olimpiskās šķēpmešanas sacensības, kurās bez medaļām palika visi galvenie favorīti.

Par zelta medaļas ieguvēju kļuva 19 gadus vecais pasaules junioru čempions Kešrons Valkots no Trinidadas un Tobago, kurš labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 84,58 metrus tālu, labojot valsts rekordu. Par šo valsts viņu dāsni apbalvos.

Ārpus godalgoto saraksta palika divkārtējais olimpiskais čempions norvēģis Andreass Torkildsens (sestā vieta), sezonas labākā rezultāta īpašnieks čehs Viteslavs Veselijs (ceturtā vieta) un pazīstamais soms Tero Pitkameki (piektā vieta), kuri tika uzskatīti par galvenajiem kandidātiem uz medaļām.

Tāpat pilnīgu fiasko piedzīvoja Latvijas šķēpmetēji. Latvijas šķēpmetēji – Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals un Zigismunds Sirmais – izgāzās kvalifikācijā un neviens nespēja iekļūt finālā. Vasiļevskis pēc izgāšanās paziņoja par aiziešanu no profesionālā sporta.


Mājinieku faktors palīdz Lielbritānijai aizvadīt līdz šim veiksmīgāko Olimpiādi


Foto: Reuters/Scanpix
Lielbritānijai olimpiskās spēles Londonā bija pārliecinoši labākās šīs valsts vēsturē.

Lielbritānija spēja izcīnīt 65 medaļas, no kurām 29 bija zelta, 17 sudraba un 19 bronzas godalgas. Tas valstu neoficiālajā kopvērtējumā britiem deva trešo vietu. Līdz šim veiksmīgākā olimpiāde Lielbritānijai bija pirms četriem gadiem Pekinā, kad tā iekrāja 47 godalgas (19 zelta, 13 sudraba, 15 bronzas).

Lielbritānija sarīkoja lieliskas olimpiskās spēles. Lai arī sākotnēji bija problēmas ar biļešu tirdzniecību, tomēr sacensību turpinājumā sportisti slavēja lielisko atmosfēru un organizāciju.

Sievietes pārņem varu?


Foto: Reuters/Scanpix
Londonas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi katras valsts delegācijā bija sieviešu sportiste.

Pirmo reizi uz olimpiādi savu sportisti nosūtīja Saūda Arābija, kuru pārstāvēja džudiste Vodžana Ali Seraja Abdulrahima Šaherkani. Viņai tika izvirzīts tikai viens nosacījums - startēt visu augumu nosedzošā apģērbā.

Saūda Arābijas Olimpiskā komiteja (SNOC) un Starptautiskā Džudo federācija (IJF) ilgu laiku diskutēja par musulmaņu lakatu – hidžābu, jo sportiste atteicās bez tā startēt. Viņai tas tika atļauts. Viņai olimpisko spēļu sacensības ilga tikai astoņas sekundes, jo tik ātri viņa piedzīvoja zaudējumu pirmajā cīņā.

Tāpat Londonas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi norisinājās sacensības sieviešu boksā, kas guva pozitīvas atsauksmes. Tagad tiek plānots, ka Riodeženeiro Olimpiādē sieviešu bokseres varētu izcīnīt divreiz vairāk medaļu.

Atklāšanas ceremonija


Foto: AFP/Scanpix
Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija bija viena
no krāšņākajām un dārgākajām prestižā
sporta pasākuma vēsturē.

Atklāšanas ceremonija sākās ar nedaudz vairāk nekā stundu ilgu kultūras programmu, kurā Londonas olimpisko spēļu stadions 80 000 klātesošo skatītāju priekšā tika pārveidots par "Lielbritānijas laukiem". Pasākumam tika piesaistīti 10 000 brīvprātīgo, kuri veidoja lauku ainavas. Dekorācijās tika attēlotas pļavas, lauki un upes, kā arī ģimenes piknika laikā, cilvēki, spēlējot sporta spēles, un zemnieki, aram zemi.

Ceremonijas turpinājumā sava loma humora un asprātības pilnos numuros tika atvēlēta nesenākajam Džeimsa Bonda lomas attēlotājam Danielam Kreigam, bet, iespējams, vislabāk no atklāšanas ceremonijas atmiņā paliks mistera Bīna lomas iemiesojuma Rovana Atkinsona uzstāšanās. Tāpat ceremonijā piedalījās arī Lielbritānijas karaliene Elizabete II un izcilākās britu popkultūras personības.

Atklāšanas ceremonija kopumā izmaksājusi 27 miljonus mārciņu (23,4 miljonus latu), un tās norises vieta nosaukta par "Green and Pleasant" ("Zaļi un patīkami"). Tās mākslinieciskais direktors bija Denijs Boils, kurš pazīstams kā filmu "Trainspotting" ("Vilcienvakte") un "Slumdog Millionaire" ("Graustu miljonārs") režisors.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!