Atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, gadījumā, ja sportistam individuālajos sporta veidos, komandu sporta spēļu nacionālajai izlasei vai komandu sporta spēļu valsts izlasei kalendāra gadā ir vairāki sasniegumi, par kuriem var tikt piešķirta naudas balva, naudas balvu piešķir tikai par to sasniegumu, par kuru šajos noteikumos noteikts lielāks naudas balvas apmērs. Ja naudas balvas apmērs ir vienāds, naudas balvu piešķir tikai par vienu sasniegumu.

Latvijas paralimpieši Riodežaneiro izcīnīja četras medaļas, divas no kurām izcīnīja paralimpiete Diāna Dadzīte. Ņemot vērā iepriekš minēto normatīvo regulējumu, Dadzīte var pretendēt uz prēmiju par zelta medaļu šķēpmešanā - par to paredzēta naudas balva līdz 142 288 eiro. Savukārt naudas balva par Dadzītes izcīnīto bronzas godalgu diska mešanā atbilstoši normatīvajiem aktiem nav paredzēta.

Līdzīga situācija ir arī iejādes jātniekam Rihardam Snikum, kurš paralimpiskajās spēlēs izcīnīja piekto un sesto vietu. Atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem prēmijas tiek izmaksātas par pirmajām sešām vietām šajās sacensībās, tomēr vienlaikus darbojas norma par prēmiju par atlēta augstāko sasniegumu. Līdz ar to Snikus var pretendēt uz naudas balvu līdz 18 440 eiro.

Kopumā uz prēmijām par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs vēl var pretendēt diska metējs Aigars Apinis, kurš par zelta godalgu varētu saņemt naudas balvu līdz 142 288 eiro, lodes grūdējs Edgars Bergs, kurš par trešo vietu varētu saņemt līdz 51 224 eiro.

Visu minēto sportistu sasniegumi nodrošinās prēmijas arī viņu treneriem un apkalpojošajam personālam, savukārt Dadzītes, Apiņa un Berga sasniegumi nodrošinās prēmiju arī Latvijas Paralimpiskajai komitejai. Treneri un apkalpojošais personāls var pretendēt uz prēmiju 50% apmērā no atlētam paredzētās naudas balvas, proti, Dadzītes un Apiņa treneri un apkalpojošais personāls varētu saņemt 71 144 eiro, Berga treneri un apkalpojošais personāls - 25 611 eiro, bet Snikus treneri un apkalpojošais personāls var pretendēt uz naudas balvu 9220 eiro.

Latvijas Paralimpiskā komiteja attiecīgās sporta disciplīnas attīstībai varētu saņemt prēmiju līdz 35 572 eiro.

Kā ziņots, Riodežaneiro paralimpiskās spēles noslēdzās ar absolūtu Ķīnas sportistu pārākumu. Šajās paralimpiskajās spēlēs dominējošu sniegumu demonstrēja Ķīnas sportisti, kuri kopumā tika pie 107 zelta, 81 sudraba un 51 bronzas godalgas. Tuvākā sekotāja ar 64 zeltiem, 39 sudrabiem un 44 bronzām bija Lielbritānija.

Savukārt medaļu vērtējumā trešo vietu ieņēma Ukraina, kas ieguva 41 zeltu, 37 sudrabus un 39 bronzas.

Šīs paralimpiskās spēles gana veiksmīgas bija arī Latvijai, jo tā iekrāja divas zelta un divas bronzas godalgas, kas medaļu ieskaitē ļāva ieņem 45.pozīciju.

Latviju Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs pārstāvēja 11 sportisti.

Latvija paralimpiskajās spēlēs debitēja 1992.gadā, kad Barselonā startēja divi sportisti, savukārt pirmās medaļas latvieši izcīnīja 2000.gadā Sidnejā, kad Apinis izcīnīja trešo vietu lodes grūšanā un diska mešanā, bet Armands Ližbovskis bija trešais tāllēkšanā. Atēnu paralimpiskajās spēlēs Apinis triumfēja diska mešanā, bet Bergs izcīnīja otro vietu lodes grūšanā un trešo vietu diska mešanā, 2008.gadā Pekinā Apinis kļuva par paralimpisko čempionu diska mešanā un tāpat kā Bergs izcīnīja otro vietu lodes grūšanā, bet pirms četriem gadiem Londonā Apinis izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un sudrabu diska mešanā.

Nākamās paralimpiskās spēles norisināsies 2020.gadā Japānas galvaspilsētā Tokijā.