Foto: AFP/Scanpix
Naktī no piektdienas uz sestdienu pulksten 2:00 svinīgi tiks atklātas XXXI vasaras olimpiskās spēles, kas risināsies Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro. Tas būs vasaras sporta veidu centrālais četrgades notikums, ko jau pirms sākuma aizēnojuši dažādi skandāli.

Šī ir pirmā reize, kad olimpiskās spēles notiek Dienvidamerikā, bet trešā reize, kad tās notiek Dienvidu puslodē. Riodeženeiro tiesības rīkot olimpiskās spēles ieguva 2009. gada decembrī, kad tā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijas balsojumā apsteidza Madridi, Tokiju un Čikāgu. Līdz finālbalsojumam netika Baku, Doha un Prāga.

Riodežaneiro kopumā tiks sadalīti 306 medaļu komplekti 31 sporta veidā, bet sacensībās piedalīsies vairāk nekā desmit tūkstoši sportistu no 207 valstīm. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs startēs sportisti no Kosovas un Dienvidsudānas, tāpat pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē tajā būs arī bēgļu izlase.

Olimpisko spēļu norise Riodeženeiro radījusi pretrunīgu reakciju, jo Brazīlijā ir ļoti augsts noziedzības līmenis. Tāpat vairāki pasaules līmeņa sportisti atteikušies no dalības olimpiskajās spēlēs Zikas vīrusa draudu dēļ.

Pasaules sportu pirms olimpiskajām spēlēm pāršalca milzīgs dopinga skandāls, kura centrā bija Krievijas sportisti. Daļa no Krievijas delegācijas tāpēc netika pielaista startam olimpiādē.

Portāls "Delfi" pirms "olimpiskā maratona" piedāvā ieskatu aktualitātēs pirms Rio spēlēm.

Pirmais trauksmes signāls – infrastruktūras gatavība

Foto: AFP/Scanpix

Gatavojoties 2016. gada Rio olimpiskajām spēlēm, ātri kļuva skaidrs, ka organizatoriem nevedas darbi ar infrastruktūras sagatavošanu prestižajam sporta pasākumam. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pat brīdināja organizatorus, ka tie "izaicina termiņus".

2014. gada Pasaules kausa izcīņa futbolā bija kā ģenerālmēģinājums pirms olimpiskajām spēlēm. Arī ar šī turnīra rīkošanu Brazīlijai neklājās viegli, jo tāpat bija problēmas stadionu celtniecību un rekonstrukciju. Valsts iedzīvotāji protestos neatbalstīja šādu dārgu sporta pasākumu rīkošanu, kamēr valstī valda nabadzība un noziedzība. Tomēr Pasaules kausa izcīņa tika aizvadīta un pēc tā visa uzmanība tika pievērsta Rio spēlēm.

Vairākos olimpiskajos objektos darbi kavējās, bet rīkotāji mierināja, ka darbs rit uz priekšu un nekādu problēmu nebūs. Tomēr SOK viceprezidents Džons Koutss nekautrējās atzīt, ka gatavošanās Rio olimpiskajām spēlēm bija sliktākā, kāda jebkad pieredzēta.

Neraugoties uz visiem šiem sarežģījumiem, darbi ritēja uz priekšu, bet neilgi pirms sporta foruma, rīkotāji ekonomijas nolūkos nolēma samazināt skatītāju vietu skaitu sacensībās vairākos sporta veidos. Riodežaneiro olimpisko spēļu budžets nepilnu gadu pirms to sākuma tika samazināts par 30%. Visvairāk tas skāra infrastruktūru un brīvprātīgo programmu, kas neietekmē sacensību norisi.

Pilsētas infrastruktūra ir gatava uzņemt olimpiskās spēles, tomēr apkārtnē var redzēt, ka darbi nav pabeigti pilnībā. Iebraucot galvenajā preses centrā, žurnālistu skatam paveras būvgružu kaudzes, bet 200 metrus no olimpiskā ciemata, nostāk no centrālās ielas, atrodas aizauguši grāvji. Tiesa, tas sportistiem netraucēs.

Zikas vīrusa draudi

Foto: Reuters/Scanpix

Olimpiskās spēles skāra ļoti nopietna problēma – Zikas vīruss. Tā ir gripai līdzīga slimība, ko pārnēsā moskīti. Sešus mēnešus pirms olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas ANO Pasaules veselības organizācija izsludināja ārkārtas situāciju saistībā ar Zikas vīrusu.

Tiek ziņots, ka Brazīlijā ar vīrusu inficējušies vairāki miljoni cilvēku. Lielākā daļa cilvēku vīrusu pārcieš bez smagām sekām, bet vislielākie draudi ir grūtniecēm, tāpēc viņām ieteikts neapmeklēt olimpiskās spēles. Pēc saslimšanas ar Zikas vīrusu pieauga gadījumu skaits, kad grūtniecēm piedzima bērni ar mikrocefāliju - pārmērīgi mazu galvu un smadzenēm.

Brazīlija meklēja veidus, kā cīnīties ar "Zikas odiem", un viens no risinājumiem bija insektus iznīcināt ar radiāciju. Vēl viens mēģinājums ar tiem cīnīties bija ar brīvībā palaistiem ģenētiski modificētiem odiem, jo testos ar tiem dažviet tika gūti apmierinoši rezultāti cīņā ar bīstamo vīrusu.

ASV Olimpiskā komiteja pat ieteica visiem saviem sportistiem apdomāt dalību Rio spēlēs šī vīrusa dēļ. Šī iemesla dēļ Riodežaneiro nevarēs redzēt pasaules slaveno golferi Roriju Makilroju, tenisistus Milošu Raoniču, Tomašu Berdihu un Smonu Halepu, riteņbraucēju Tīdžeju van Gārdeneru, kā arī vairākus citus sportistus.

Tāpat olimpiešus, kam jāsacenšas atklātos ūdeņos un pie tiem, uztrauc superbaktērija, kas 2014. gadā tika atrasta Flamengo pludmalē un ir rezistenta pret zināmajiem medikamentiem.

Piemēslotajos līča ūdeņos startējot testa vai plānotās sacensībās, saslimuši vairāki sportisti. Viņi slimnīcā tika nogādāti ar vemšanu, drudzi un elpošanas un urīnpūšļa darbības traucējumiem.

Drošības draudi

Foto: Sputnik/Scanpix

Riodežaneiro iedzīvotāji protestos pauduši sašutumu par naudas tērēšanu olimpiskajām spēlēm, jo pilsētā daudzviet valda nabadzība, kā arī policijai nav pietiekamu resursu, lai cīnītos pret noziedzību.

Jūlijā parādījās informācija, ka Riodežaneiro štatā gada pirmajos piecos mēnešos reģistrētas 2083 slepkavības, kuru starpā ir arī policisti, un tas ir par 14 procentiem vairāk nekā tajā pašā laikaposmā pērn. Tāpat esot pieaudzis laupīšanu un auto zādzību skaits.

Bijusī Brazīlijas futbola zvaigzne Rivaldo publiski pat izteicies, ka cilvēkiem nevajadzētu apmeklēt Riodežaneiro olimpiskās spēles, jo, ierodoties šajā pilsētā, viņi riskē ar savu dzīvību.

Streikos aizvadīto mēnešu laikā devušies arī policisti, kuri pauda neapmierinātību ar nepietiekamo finansējumu. Esot pat bijuši gadījumi, kad nepietiek naudas, lai automašīnās ielietu degvielu. Streika ietvaros policijas darbinieki esot bijuši lidostā ar plakātu "Laipni lūgti ellē".

Olimpisko objektus arī skāra noziedzības sekas, jo Gvanabaras līcī, kur jānotiek 2016. gada olimpisko spēļu burāšanas sacensībām, ūdenī pamanīts līķis. Tāpat līķis izskalots arī Kopakabanas pludmalē netālu no Rio pludmales volejbola arēnas.

Dopinga skandāls retina Krievijas delegāciju

Foto: AFP/Scanpix/LETA

2015. gadā atklātībā nonāca Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kurā bija teikts, ka Krievija finansē dopinga laboratorijas darbu. Līdz ar to Krievijas sportisti sistemātiski pārkāpuši antidopinga kodeksu.

Izmeklētāji atklāja, ka Krievija valstiskā līmenī slēpa dopinga lietošanu, jo tika izveidota valstiski droša sistēma, ko ziņojumā dēvē par "Disappearing Positive Methodology" ("Pozitīvo analīžu pazušanas metodoloģija"). Tā bija rūpīgi izplānota un darbojās laika periodā no 2011. gada nogales līdz par 2015. gada augustam.

Šo pārkāpumu dēļ Krievijai draudēja plaša mēroga izolācija no pasaules sporta dzīves, tomēr SOK nepieņēma lēmumu diskvalificēt visu Krievijas delegāciju no olimpiskajām spēlēm. Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) 17. jūnijā lēma par Krievijas Vieglatlētikas federācijas (KVF) diskvalifikācijas atstāšanu spēkā, kas nozīmēja aizliegumu Krievijas vieglatlētiem startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Savukārt SOK lēmumu par pārējo krievu sportistu nepielaišanu olimpiskajām spēlēm uzticēja sporta federācijām. Šobrīd zināms, ka Rio startēs 271 krievu sportists, kas ir aptuveni par trešdaļu mazāk nekā iepriekš paredzēts.

Līdz ar to Krievijas olimpiskajai delegācijai neizdosies izcīnīt tik daudz medaļu, kā iepriekšējās spēlēs, jo "lauvas tiesu" godalgu izcīnīja tieši vieglatlēti.

Dopinga pārkāpumu dēļ sacensībām nav arī pielaisti Krievijas un Bulgārijas svarcēlāji. Starptautiskās Svarcelšanas federācijas (IWF) "melnajā sarakstā" ir arī Baltkrievija un Kazahstāna, taču pagaidām citas valstis nav diskvalificētas.

Latvijas delegācija

Foto: F64

Riodežaneiro olimpisko spēļu Latvijas delegācijā iekļauti 34 sportisti, kas startēs 13 sporta veidos, tomēr uz starta varēs iziet 33 sportisti, jo šķēpmetēja Līne Mūze Eiropas čempionātā guva smagu savainojumu.

Latvijas karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesīs Māris Štrombergs, kurš ir divkārtējais un vienīgais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā. Uzreiz pēc svinīgās atklāšanas Štrombergs ar komandu dosies uz Floridu, kur gatavosies olimpiskajām cīņām, jo viņam starti paredzēti pēdējā nedēļā.

14 Latvijas sportistiem šī būs debija olimpiskajās spēlēs, bet divi no šīs delegācijas jau ir tikuši pie olimpiskajām medaļām. Štrombergam ir divas zelta medaļas, bet Jānis Šmēdiņš ar Mārtiņu Pļaviņu Londonā tika pie bronzas godalgas.

Pretrunīgi tiek vērtēta latviešu izcelsmes maratona skrējējas Arianas Hilbornas, kura ieguvusi Latvijas pilsonību, iekļaušana izlasē. Četras maratona skrējējas izpildīja olimpisko normatīvu – Hilborna, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele un Anete Kažemāka. Olimpiskajās spēlēs no vienas valsts vienā disciplīnā var piedalīties tikai trīs vieglatlēti, tāpēc pagājušajā nedēļā tika lemts, ka ārpus braucējiem uz olimpiskajām spēlēm paliks Kažemāka, kura normatīvu bija izpildījusi ar viszemāko rezultātu.

Latvijas delegācijā jaunākā sportiste ir burātāja Ketija Birzule, kurai šobrīd ir vien 17 gadu, bet 39 gadus vecā Jeļena Prokopčuka ir vecākā sportiste.

Latvijas delegācija 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs:

Mareks Ārents (vieglatlētika; kārtslēkšana), Ketija Birzule (burāšana; vindsērfings RS:X klase), Jevgeņijs Borodavko (džudo; svara kategorija līdz 100 kg), Anastasija Grigorjeva (brīvā cīņa; svara kategorija līdz 63 kg), Laura Ikauniece-Admidiņa (vieglatlētika; septiņcīņa), Uvis Kalniņš (peldēšana; 200 m kompleksais peldējums), Rebeka Koha (svarcelšana; svara kategorija līdz 53 kg), Ariana Hilborna (vieglatlētika, maratons), Gunta Latiševa-Čudare (vieglatlētika, 400 m skrējiens), Ilona Marhele (vieglatlētika; maratons), Līna Mūze (vieglatlētika; šķēpmešana), Artūrs Ņikiforenko (džudo, svara kategorija virs 100 kg), Jeļena Ostapenko (teniss; sieviešu vienspēles), Sinta Ozoliņa (vieglatlētika; šķēpmešana), Madara Palameika (vieglatlētika; šķēpmešana), Agnese Pastare (vieglatlētika; soļošana 20 km distance), Artūrs Plēsnieks (svarcelšana; svara kategorija līdz 105 kg), Jeļena Prokopčuka (vieglatlētika; maratons), Pauls Pujāts (vieglatlētika; kārtslēkšana), Aļona Ribakova (peldēšana; 200 m distance brasā), Arnis Rumbenieks (vieglatlētika; soļošana 50 km distance), Aleksejs Rumjancevs (kanoe airēšana un smaiļošana; smaiļošanas vieninieks (K1) 200 m distance), Aleksandrs Samoilovs (pludmales volejbols), Aleksejs Saramotins (šosejas riteņbraukšana; grupas brauciens), Zigismunds Sirmais (vieglatlētika; šķēpmešana), Toms Skujiņš (šosejas riteņbraukšana; grupas brauciens), Jānis Šmēdiņš (pludmales volejbols), Rolands Štrobinders (vieglatlētika; šķēpmešana), Māris Štrombergs (BMX riteņbraukšana), Edžus Treimanis (BMX riteņbraukšana), Valērijs Žolnerovičs (vieglatlētika; maratons), Dainis Upelnieks (šaušana), Dagnis Iļjins (kanoe airēšana, 1000 m distance), Ruslans Nakoņečnijs (modernā pieccīņa).

Latvijai prognozē līdz piecām medaļām

Foto: Reuters/Scanpix

Kā jau ierasts, pirms olimpiskajām spēlēm prognozes par to, kurš izcīnīs visvairāk medaļas izsaka gan mediji, gan sporta aģentūras. Arī Latvijas izlasei tiek prognozētas godalgas, bet neviena no tām nav zelta.

Apkopojot neilgi pirms olimpiskajām spēlēm izteiktās prognozes, Latvijai paredz līdz piecām medaļām. No vieglatlētiem sudraba godalgas varētu izcīnīt šķēpmetēji Madara Palameika, kura ir viena no sezonas līderēm šajā vieglatlētikas disciplīnā, un Zigismunds Sirmais, kurš negaidīti kļuva par Eiropas čempionu. Tāpat arī Laura Ikauniece-Admidiņa varētu kļūt olimpisko medaļnieci - viņai prognozē bronzas godalgu.

Latvijas vadošajam pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam/Jānim Šmēdiņam dažādās prognozēs atvēl gan otro, gan trešo vietu, bet favorīti būšot mājinieki brazīlieši. Vēl bronzas medaļa tiek prognozēta cīkstonei Anastasijai Grigorjevai.

Ārpus prognozēm palicis ir divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kā arī svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš pēc krievu un bulgāru diskvalifikācijām tomēr ir kļuvis par medaļu pretendentu.

Lielākais medaļu skaits tiek paredzēt ASV, kas varētu izcīnīt 88 medaļas - 38 zelta, 23 sudraba un 27 bronzas. Otrs lielākais medaļu skaits tiek paredzēt Ķīnai – 71 godalga (29+26+16), bet trešajā vietā varētu būt Lielbritānija ar 56 medaļām (18+16+22).

Kas? Kur? Kad?

Foto: AFP/Scanpix

Olimpiskais čempions - tas ir tituls, par kuru nesaka "bijušais". Olimpiskais čempions - tas ir tituls uz mūžu. Tāpat, kā olimpietis - sportists, kurš ir izdarījis visu, kas viņa spēkos un vēl vairāk, lai pārstāvētu savu valsti četrgades galvenajās sacensībās.

Riodežaneiro olimpiskās spēles gaidījuši miljoniem cilvēku visā pasaulē - sportisti, līdzjutēji, arī masu mediji un portāls "Delfi" to skaitā.

Visu olimpisko sacensību rezultātus ērti un pārskatāmi varēs pētīt un salīdzināt mūsu portāla īpašajā Rio sadaļā.

Lai varētu labāk plānot savu sportisko augustu, portāls DELFI izveidojis unikālu Riodežaneiro olimpisko spēļu kalendāru, kurā sacensību laiki norādīti mūsu līdzjutējiem īpaši ērtā formātā - pēc Latvijas laika. Līdz ar to sporta cienītājiem atkritīs nepieciešamība skaidrot, kāda tad ir Brazīlijas laika josla un cik stundu starpība ir starp Latviju un Riodežaneiro! Turklāt uzskatāmi izceltas sacensības, kas notiek ar Latvijas sportistu piedalīšanos.

Tāpat divarpus nedēļu garumā, sākot ar olimpiādes atklāšanas un beidzot ar noslēguma ceremoniju, nodrošināsim savus lasītājus ar olimpisko notikumu teksta tiešraidi, kurā detalizēti ziņosim par sacensību norisi, rezultātiem, problēmām un kurioziem. Turklāt pirmo reizi Latvijas mediju vēsturē olimpisko spēļu akreditācija ir piešķirta interneta medijam - portālam DELFI, tāpēc Rio olimpiādes teksta tiešraides mūsu portālā būs ar "klātbūtnes efektu" - par notiekošo Rio ziņos DELFI olimpiskais korespondents Uldis Strautmanis.

Latvijas komandas sadaļā var iepazīties ar visiem Latvijas olimpiešiem, turklāt pie katra sportista vizītkartes ir izvēlne ar viņa sacensību laiku Rio.

Tradicionāli arī īsi pastāstām par Rio olimpisko sacensību norises arēnām, olimpiskajā programmā iekļautajiem sporta veidiem un olimpisko spēļu vēsturi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!