Latvijas biatloniste Baiba Bendika Pasaules kausa sezonas noslēgumā pēc neveiksmīga sacensību nogriežņa bija motivēta sasniegt augstus rezultātus, sacīja Bendika.
Latvijas biatlonisti pirms nedaudz vairāk kā nedēļas noslēdza Pasaules kausa sezonu, kurā Bendika, izlaižot divus posmus, kopvērtējumā ierindojās 49.pozīcijā.
Pati sportiste atzina, ka sezonu lielā mērā var sadalīt trīs atšķirīgos posmos, no kuriem pirmais būtu līdz Pasaules kausa ceturtajam posmam Pokļukā, kurā Bendika sprintā finišēja 37.vietā, bet iedzīšanā - 20.vietā.
"Pirmais posms būtu sezonas ievads līdz Pokļukas posmam. Šajā nogrieznī rezultāti varbūt nebija super augsti, bet bija pietiekoši stabili un tikai divos no deviņiem startiem netiku Pasaules kausa punktos. Arī slēpošanas ātrums bija ļoti konkurētspējīgs un kopumā jutos ļoti labi. Prieks par sezonas sākumu," stāstīja biatloniste.
Kad Pokļukas posmā iedzīšanā Bendika nopelnīja tikai vienu soda apli, sportiste pati atklāja, ka tobrīd sāka likties, ka beidzot ir saskatāma gaisma tuneļa galā, taču tobrīd nācās saskarties ar negaidītu saslimšana ar Covid-19, kas lika izlaist divus nākamos Pasaules kausa posmus.
"Lai arī kā mēs centāmies prātīgi trenēties un maksimāli atgūties pēc Covid-19, tāpat tas atstāja sekas uz fizisko kondīciju," izcēla sportiste. "Līdz ar to Eiropas un pasaules čempionātos, kas bija sezonas galvenie starti, gan fiziski negāja labi, gan neizdevās pavilkt rezultātu arī ar šaušanu."
Viņa atklāja, ka slimošanas process ar Covid-19 nebijis ilgs, taču tas atstājis robu fiziskajā sagatavotībā, kuru vairs neizdevās atgriezt tādā līmenī, kāds bijis pirms saslimšanas.
"Pēc tam atkal bija problēmas, kas bija līdzīgas tām, ar kurām saskāros Pekinas olimpisko spēļu laikā. Mans pulss sacensību laikā bija stipri zemāks nekā ierasti. Šoreiz bija klāt arī problēmas ar elpošanu un tas viss vilkās līdzi apmēram kādu pusotru mēnesi vai pat ilgāk. Šoreiz sekas varēja just salīdzinoši ilgāk, kaut arī treniņos sajūtas bija labas, bet sacensībās nejutos 100% komfortabli un maksimumu dabūt bija grūti," stāstīja Bendika.
Savukārt, runājot par sezonas noslēgumu un pēdējiem posmiem, viņa norādīja, ka bijusi augsta motivācija, ka sezonu jānoslēdz uz pozitīvas nots. Pasaules kausa astotajā posmā Čehijā Bendika kopā ar Andreju Rastorgujevu jauktajā pāru stafetē izcīnīja bronzas godalgas un pirmo reizi sasniedza tik augstu rezultātu attiecīgajā disciplīnā.
"Sezonas noslēgumam biju diezgan motivēta sasniegt kaut ko augstu. Prieks, ka vismaz vienā mums ar Andreju izdevās izcīnīt ilgi gaidīto medaļu, kas dod gandarījumu par visu sezonu," piebilda Bendika. "Kopumā par fizisko sagatavotību esmu ļoti apmierināta. Domāju, ka izdarījām tuvu maksimumam, bet šoreiz slimošana patraucēja sezonas otrajai pusei."
Lai uzlabotu šaušanu, Latvijas biatloniste šīs sezonas gaitā sāka sadarbību ar treneri no Norvēģijas, kura spējusi sniegt lielu apjomu informācijas latvietei, taču pēc pasaules čempionāta atklājies, ka daļēji vainīga pie neveiksmēm šaušanā bijusi Bendikas šautene.
"Pēc pasaules čempionāta un daudzajām neveiksmēm nolēmām notestēt stobru un atklājās, ka manai šautenei ir ļoti slikta kvalitāte un principā tā ir kļuvusi nelietojama. Normālos apstākļos tā nenotiek," viņa skaidroja. "Jebkurā gadījumā, lai arī šaušana šajā sezonā bija liels mīnuss, darbs tāpat tika ieguldīts liels un iegūta jauna pieredze, kā strādāt pie dažādām niansēm, kas palīdzēs nākamajās sezonās."
"Treneris Ilmārs Bricis, kuram ir liela pieredze, teica, ka nekad nebija redzējis stobru ar tik sliktu kvalitāti. Veicot testus, kuros šautene tiek ielikta statīvos, daļa mērķu netika precīzi sašauti," Bendika turpināja. "Līdz ar to arī sacensībās, iespējams, sašāvu kādās reizēs desmitnieku vai devītnieku, bet lode stobra dēļ izlidoja uz gabarīta vai ārpus mērķa. Guļus tas ietekmēja ļoti daudz, stāvus varbūt nedaudz mazāk. Ar problēmām šaušanā guļus nespēju iegūt pārliecību un visu laiku arī sanāca pārāk daudz fokusēties uz problēmu meklēšanu tur, kur tās patiesībā nemaz nebija."
Veicot secinājumus pēc aizvadītās sezonas, Bendika izcēla, ka, neskatoties uz to, ka līdz šim savā karjerā viņai nav izdevies iekļūt labāko trijniekā kādā no individuālajām sacensībām, godalgas nav nemaz tik nesasniedzamas.
"Goda pjedestāls ir mērķis jau vairākas sezonas. Esmu bijusi gana tuvu slēpošanas ātrumā, tāpēc atliek sagaidīt tikai ideālo dienu šautuvē. Protams, jāsakrīt arī visiem pārējiem faktoriem - slēpju slīdamībai, pašsajūtai un visam citam," stāstīja sportiste. " Šosezon posms Francijā, kurā slēpošanas ātrumā zaudēju ātrākajai tikai 24 sekundes, parādīja, ka pjedestāls nav nemaz nekas nereāls."
Viņa arī minēja, ka gatavojoties nākamajai sezonai, viens no galvenajiem uzdevumiem būs iegūt pārliecību slēpošanā un šaušanā, kā arī turpināt strādāt pie niansēm, kas neizdevās aizvadītās sezonas laikā.
