Kā skeletons ienāca Latvijā?
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Latvijā skeletons ienāca 1996.gadā, kad Siguldas kamaniņu trases galvenais cilvēks Dainis Dukurs no Norvēģijas atveda šī sporta veida kamanas. Tas tika darīts ar mērķi, lai Siguldas trasē varētu nodarboties ar visiem trim "renes" sporta veidiem – kamaniņu sportu, bobsleju un skeletonu. "Pēc tam ar skeletonu sākām nodarboties arvien vairāk, devāmies uz sacensībām. Pirmie sportisti bija viens no trases ledus meistariem Ivars Puķītis un Guntis Maksis, ar kuriem devāmies uz pasaules čempionātu Kalgari. Ja pareizi atceros, tur viņi bija ceturtajā desmitā," atceras Dainis Dukurs. Tad nāca jaunā paaudze, aptuveni desmit puiši, starp kuriem arī Martins un Tomass.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dukurs uzsvēra, ka pirmie uzstādījumi sportistiem bija, lai viņi brauc prieka pēc, jo tas ir interesants pasākums. Cīņa par rezultātiem sākusies tad, kad paziņoja, ka Soltleiksitijas Olimpiādē skeletons būs iekļauts spēļu programmā. Latvieši startēja kvalifikācijas sacensībās, kur izcīnīja pirmās un otrās vietas, tomēr Latvijai iedeva tikai vienu kvotu.

Tad tika pieņemts lēmums, ka uz pirmajām olimpiskajās spēlēm dosies Tomass Dukurs. Tajās viņš ierindojās 21.vietā. Divu braucienu summā viņš no uzvarētāja Džima Šī atpalika 2,71 sekundi.

2003.gadā Tomass uzvarēja Eiropas kausa kopvērtējumā, 2004. viņš bija labākais Pasaules kausa posmā Siguldā, sagādājot pirmo tik augsta līmeņa godalgu savai valstij. 2007.gadā Tomass Dukurs izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļu, bet Martins palika ceturtajā vietā.

2006.gada olimpiskajās spēlēs Latvijai arī varēja startēt tikai ar vienu skeletonistu, šoreiz "ģimenes kopsapulcē" tika izlemts, ka brauks Martins, kurš izcīnīja augsto septīto vietu. Nākamajās sezonās topošais skeleton "supermens" arvien biežāk bija pasaules čempionāta un Pasaules kausa labāko desmitniekā.

Grūtākais lēmums skeletonistiem bija jāpieņem 2009.gadā, kad Dukuri šim sporta veidam nolēma pievērsties profesionāli. "Pēc pasaules čempionāta Leikpleisidā nolēmām, ka vēlamies būt rezultātu augšdaļā. Bija divi varianti - turpinām profesionāli vai beidzam startēt," stāstīja Dukurs. Līdz tam nauda tika pelnīta, atvedot kādu mašīnu no Vācijas un pārdodot. Valsts atbalsta nebija, un visu nācās nopelnīt pašiem. "Mēs līdz tam bijām "riktīgi" amatieri," uzsvēra Dainis Dukurs.

Kopš 2010.gada Martins Dukurs ir nepārspēts Pasaules kausa kopvērtējumos un Eiropas čempionātos. Pasaules čempionātos viņam divas zelta medaļas (2011. un 2012.) un viena sudraba godalga (2013.gadā.) Tāpat viņš Vankūveras un Soču Olimpiādē ieguva sudraba medaļas, piekāpjoties tikai mājiniekiem Džonam Montgomerijam un Aleksandram Tretjakovam.

Tomass Dukurs 2010.gadā bija ceturtajās vietās gan olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas čempionātā, gan Pasaules kausā. Nākamā sezona bija nedaudz neveiksmīgāka, taču 2012.gadā viņš Eiropas čempionātā bija otrais, bet Pasaules kausā trešais. Gadu vēlāk viņš bija trešais Eiropas čempionātā, bet otrais Pasaules kausā. 2014.gadā Tomass Pasaules kausā un Eiropas čempionātā – otrais, Soču olimpiskajās spēlēs - atkal ceturtais.

Panākumi nākuši arī ar nepatīkamiem starpgadījumiem. 2001.gadā Siguldas trasē bojā gāja sportists Ģirts Ostenieks. "Krievu sportisti, kuri Siguldā tobrīd trenējās, izdarīja briesmīgu muļķību, un mēs neko nevarējām glābt. Tā bija tāda skola, kuru vēl šodien atceramies. Tagad mums visur drošībai ir video kameras un novērošana, lai nekas tāds vairs neatkārtotos," saka Dukurs.

Daiņa Dukura skolu šo gadu laikā izgājuši aptuveni 25 skeletonisti.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form