Latvijas bobsleja celmlauži
Foto: F64

Nosacīti par bobsleja pirmsākumu var uzskatīt tālo 1887.gadu, kad Siguldā ar kņaza Kropotkina atbalstu izveidota pirmā mākslīgā ledus trase. Tika radītas īpašas kamanas - bobi, kādi nu tolaik pastāvēja. Vaļēja tipa koka braucamie, ar slidām, visbiežāk stūri to vadīšanai, pat divpadsmitvietīgi. Taču bobslejs bija vairāk izprieca emociju cienītājiem nevis sports.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Bobsleju nopietnāk PSRS nolēma attīstīt pēc "kaunpilnā" zaudējuma Leikplesidas olimpiskajās spēlēs, kad PSRS komanda palika aiz norvēģiem un amerikāņiem - sporta pārstāvji dabūja partijas Centrālkomitejā taisnoties. Leģendas stāsta, ka tālaika PSKP ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs esot teicis - kas tā par lietu! Kosmosā varam lidot, bet bobslejā uzvarēt nevaram?! Tad esot sekojis zvans VEF rūpnīcas ģenerāldirektoram - kamanas uztaisīsi? Nevienam, protams, nebija nekādas saprašanas, kas tās bobsleja kamanas tādas ir, sāka meklēt un skatīties," stāsta leģendārais Latvijas bobslejists Zintis Ekmanis.

Tā kā Vera Zozuļa bija uzvarējusi 1980.gada ziemas olimpiskajās spēlēs kamaniņu sacensībās, un Latvijai bija liela pieredze šajā sporta veidā, arī bobsleja attīstību uzticēja latviešiem.

Pie profesionālā bobsleja "šūpuļa" stājas latvieši ar Rolandu Upatnieku priekšgalā. 1980.gada pavasarī ievietoti pirmie sludinājumi laikrakstos "Sports" un "Padomju Jaunatne" - tiek meklēti jaunie bobslejisti. Pašam Upatniekam bija tikai nojauta, ka sportistiem jābūt ļoti spēcīgiem, ātriem un fiziski labi sagatavotiem. Pirmajā atlasē piedalījās vairāk nekā simts pretendentu, taču galvenais uzsvars tika likts uz sportistiem, kuri nāk no vieglatlētikas. No pirmajiem 16 PSRS izlases bobslejistiem testos tika atlasīti 10 latvieši. Latviešu vidū bija labi pazīstami sportisti kā Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Jānis Skrastiņš, Aivars Šnepsts, Rihards Kotāns.

"Kā nu kurš nokļuva bobslejā, kurš nejauši, kurš no citiem sporta veidiem, bet pirmajos testos latvieši bija labāki par labākajiem atlasītajiem krievu sportistiem," atcerējās Ekmanis.

1984.gada Sarajevas ziemas olimpiskajās spēlēs Zintis Ekmanis kopā ar krievu stūmēju Vladimiru Aleksandrovu izcīnīja bronzas medaļas ar VEFā būvētām kamanām, bet uzreiz aiz pjedestāla palika Jānis Ķipurs/Aivars Šnepsts, četriniekos Ķipura kvartetam sestā vieta, Ekmaņa – 12. Togad Eiropas čempionātā pirmais bija Ķipurs, gadu vēlāk Eiropā uzvarēja arī Ekmanis.

Ekmanis divniekos 1985.gadā Červiņjā Itālijā spēja izcīnīt bronzas godalgu pasaules čempionātā. Pēc četriem gadiem Kortīnā šo pašu panākumu pasaules čempionātā divniekos atkārtoja Jānis Ķipurs. 1988.gadā Kalgari ziemas olimpiskajās spēlēs Jānim Ķipuram divas godalgas – divniekos zelts, četriniekos bronza.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form