Laurai Zeltiņai ir slaidi pirksti. Nagi ir novīlēti apaļi un pārklāti ar maigas krāsas laku. Rokas ir viņas galvenais darbarīks – sarunvalodas līdzeklis. Viņa ir zīmju valodas tulkotāja, kura mēdz "dzīvot" Latvijas Televīzijas (LTV) ekrāna labās puses apakšējā stūrī. Tā ir viena no vairākām viņas darbavietām. Kā atvadoties saka Lauras meita, "mammai ir pieci darbi". Darba daudz, jo viņa kopā ar savu mammu Skaidrīti Bauri nedzirdīgajiem un zīmju valodai cenšas piešķirt "megafonu".
Alkas pēc valodas
Runājot par iespējamo interviju, Laura uzreiz bilst, ka sakāmais ir arī viņas mammai. Sevišķi, ja temats skar nedzirdīgos. Laura pati kā dzirdīgā nes stāstu par to, kā dzirdīgam ir augt nedzirdīgo vidē. Pārāk bieži par nedzirdīgajiem runājot citi, kamēr viņi paši paliek otrajā plānā.
Skaidrīte ir nedzirdīga kopš dzimšanas. Tas ir pārmantots no paaudzes paaudzē. "Man mamma, tētis ir nedzirdīgi," teic Skaidrīte, un viņas sacīto vārdos pārvērš Laura. Kopš dzimšanas Skaidrītē ieauklēta viņas dzimtā valoda – zīmju valoda. "No dzimšanas pasauli uztveru ar acīm. Vecāki runāja zīmju valodā, es skatījos un uztvēru," viņa paskaidro.
