Bez slidām tikai dušā. Izcilie Lietuvas daiļslidotāji Povils Vanags un Margarita Drobjazko  (8)

Pirmos lielos starptautiskos panākumus Lietuvas deju pāris guva 2000. gadā, kad pasaules un Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas medaļas un bija trešie "Grand Prix" finālā. Augstākais sasniegums no piecām olimpiskajām spēlēm Povilam un Margaritai palika piektā vieta 2002. gada spēlēs Soltleiksitijā. Pēc tām viņi uz pāris gadiem atvadījās no sporta, taču atgriezās un izcīnīja vēl vienu Eiropas čempionāta bronzu 2006. gadā.

Izcilie daiļslidotāji Rīgā viesojās decembra sākumā, kopā ar šova "Mūžam un vienmēr" veidotāju Iļju Averbuhu aizvadīja meistarklasi Rīgas jaunajiem daiļslidotājiem un piekrita īsai, ekskluzīvai sarunai ar portālu "Delfi".

Uz jautājumu, vai šovu daiļslidotāja dzīve tagad viņiem ir vieglāka kā profesionālam sportistam, abi smejot atbildēja, ka gluži pretēji — slodze ir vēl lielāka. "Nervu mazāk, radošās puses vairāk. Slodze ir lielāka, jo reizēm mums ir pa trim izrādēm dienā, kad izejam laukumā un izdejojam pilnībā visu programmu. Sportā visu programmu parasti izdejo tikai tad, kad ir tuvāk sacensības, un arī tad vienu, maksimums divas reizes dienā," stāsta Margarita. "Piemēram, izrādē "Romeo un Džuljeta" mēs astoņas reizes izejam uz ledus! Un katrreiz jāstrādā visu numuru, ar pilnu atdevi, uz publiku."

"Kad pēc četru gadu pārtraukuma atgriezāmies sportā, fiziskā ziņā jutāmies lieliski, jo trīs gadus ļoti aktīvi piedalījāmies dažādos šovos un tagad darām laikam vēl aktīvāk," viņa piebilst.

" Bieži vien ir tā, kam pēc trīs stundu lidojuma uz nākamo izrādes vietu mēs uzreiz dodamies uz slidotavu, īsa iesildīšanās un uzreiz jau šovs, kurā mums ir vismaz divi numuri. Sportā tā nekad nebija," stāsta Povils. "Nu jau no savas pieredzes zinām, ka šovi sportam ļoti palīdz. Kad piedalījāmies pasaules, Eiropas čempionātos un olimpiskajās spēlēs, jau slidojām šovos un sapratām, ka tur mēs iegūstam daudz vairāk nekā treniņos. Kad aicinām amatierus pie sevis uz šovu, varam ar pārliecību teikt — te jums būs tāda pieredze, kādu nekad citādi uz ledus treniņos neiegūsiet!"

Margarita par Povilu teic, ka viņš slido ilgāk nekā šai pasaulē dzīvo, jo viņa mamma, daiļslidošanas trenere Lilija Vanagiene, uz ledus bija, arī gaidībās esot. "Man mamma pat nejautāja, ar ko es gribu nodarboties," smejas slavenais daiļslidotājs, kurš oficiāli slido no trīs gadu vecuma. "Bija gan vēl citi varianti — viņš gribēja būt ārsts, diplomāts!" iebilst viņa dzīvesbiedre un deju partnere. "Man šķiet, ka tomēr uz daiļslidošanu es tevi pabīdīju, nevis mamma…"

"Nē, PSRS sabrukums!" smejoties atbild Vanags. "Tieši tad, kad parādījās iespēja pārstāvēt Lietuvu kā neatkarīgu valsti, es pirmoreiz patiešām apzināti sapratu, ka gribu nodarboties ar sportu, jo gribu pārstāvēt sacensībās savu valsti. Paldies par to Gorbačovam!"

Daiļslidotāju dzīve arī tagad paiet, teju nenovelkot slidas, par ko viņi paši labprāt pajoko. "Tikai tad, kad ejam dušā, slidas atstājam aiz durvīm. Reizēm, kad ejam gulēt, aizmirstam tās novilkt. No rīta pamosties, skaties — o, slidas jau kājās, var iet uz treniņu!" smejas Vanags.

"Patiesībā, kad es biju pavisam maziņa, 4-5 gadus veca un vēl neslidoju, man tā arī šķita, ka slidas uzvelk uz visiem laikiem, ka tās vairs nevar novilkt, un gulēt jāiet ar tām kājās," atceras Drobjazko.

Slidojuši daudzās arēnās un daudziem tūkstošiem skatītāju, Vanags un Drobjazko ir uzķēruši atšķirības auditorijā. "Varbūt tie, kas nāk uz šovu, ir tuvāk teātrim, bet tie, kas uz sacensībām, vairāk seko sportam, — viņus interesē lēcieni, piruetes," uzskata Vanags.

"Domāju, ka lielākā daļa skatītāju ir vieni un tie paši," iebilst Margarita. "Ja jau cilvēki mīl daiļslidošanu, tad jebkurā veidā. Protams, ir daļa skatītāju, kas uz ledus šovu nāk tikai tā uz izklaides pasākumu un sports viņus neinteresē."

Abi daiļslidotāji nožēlo, ka Lietuvā nav uzradušies viņu darba sekotāji, toties priecājas, ka Latvijai tagad ir sava daiļslidošanas zvaigzne, Deniss Vasiļjevs, kuru Vanags un Drobjazko ļoti vēlas iesaistīt savos šovos. "Mēs jau ceram, ka tikai pagaidām Lietuvā nav daiļslidotāju," ar skumju smaidu nosaka Drobjazko.

"Tā ir, ļoti reti mazās valstīs parādās spožas zvaigznes, kas var ieņemt augstas vietas. Jums tagad ir Deniss Vasiļjevs, kas ir pilnīgs brīnums, jo nav zināms, kad nākamreiz parādīsies tāda līmeņa daiļslidotājs," saka Vanags.

"Cerams, ka viņam viss veiksmīgi sanāks sportā!" Latvijas jauno sportistu slavē arī Drobjazko. "Un es uzskatu, ka valstīm, kurās ir tik neliels iedzīvotāju skaits kā Lietuvā un Latvijā, pat viens tāds Vasiļevs un viens Vanags ir sasniegums. Saprotams, ka Krievijā ir jūra ar čempioniem, bet cik tur ir iedzīvotāju, kādas atlases iespējas! Treneri! Cik to ir! Mēs esam deju pāris, bet deju trenera daiļslidošanā Lietuvā nebija un joprojām nav. Un zēnu nekur nav! Pat ASV tā ir problēma, jo visi puikas iet uz hokeju…"