Vecākais no brāļiem kalnu slēpotājiem - Dinārs, kurš savas neilgās karjeras laikā piedalījies vairāk nekā 100 FIS sacensībās, aktīvās sportista gaitas bija spiests beigt ļoti agri – 19 gadu vecumā, un kopš 2004.gada ir strādājis par treneri Norvēģijā. 2006.gadā viņš kļuva par Latvijas kalnu slēpošanas vīriešu izlases galveno treneri. Šā gada oktobra sākumā Dināram Doršam pavērās iespēja piedalīties treniņnometnē pirms pasaules kausa sezonas sākuma Austrijā kopā ar ASV izlasi, kurā ir tādas kalnu slēpošanas zvaigznes kā Bode Millers, Lindseja Vona, Teds Ligetijs un Džūlija Mankuso.
"Komanda izskatās ļoti labi aprīkota, bet jāsaka, ka lieko cilvēku te nav, jo katram ir savs darbs ko darīt, tādēļ treneri, zinot manu statusu, nekautrējās mani pasaukt palīgā ikdienas treniņu organizatoriskajos jautājumos. Sportisti ir saliedēti un ar ļoti profesionālu attieksmi, kas paši zina kāpēc viņi te ir, un kas viņiem ir jādara, ir ļoti patīkami ar tādiem strādāt, redzot, ka neviens no treneriem neliek nevienam neko darīt, tiek tikai piedāvāta iespēja un radīti maksimāli labi apstākļi, ko sportisti ar atbildību izmanto. Komanda ir laba, saliedēta, un fiziskajos treniņos piedalās arī treneri, kas kolektīvu saliedē vēl vairāk. Bijis ir kopīgs futbols, arī volejbols un jāsaka, ka visi tos spēlē aizrautīgi un diezgan labā līmenī," par iespaidiem amerikāņu treniņnometnē stāsta Dinārs. Viņš arī norāda, kā notiek treniņprocesa analīze, gatavojoties sacensībām ."Pēc dienas treniņa uz tā kalna, kur norisināsies pirmais PK posms, vakara sapulcē (tās notiek katru vakaru) komandas treneri kopā ar sportistiem izdiskutē taktiku, kādai tai vajadzētu būt, braucot tieši uz šī kalna. Tā bija ļoti interesanta diskusija, kurā treneri lika priekšā savu redzējumu, bet gala viedokli lūdza izklāstīt Ligetijam, jo viņš ir tas, kas faktiski jau vairākus gadus šeit ir viens no līderiem atsevišķās trases daļās noteikti."
Dinārs Doršs ir viens no treneriem, kas visu laiku meklē iespējas pilnveidoties, dodoties uz semināriem un apmācībām ārzemēs, jo uzskata, ka dzīvojot šeit "kalnu slēpošanas perifērijā", jo īpaši svarīgi ir nepārtraukti sekot līdzi tam, kas notiek pasaulē.
"Latvijā treneriem tiek izvirzītas prasības apliecināt savu kompetenci, kas nav slikti, un tā tam ir jābūt, bet tam pretī diemžēl kalnu slēpošanas sporta veidā netiek piedāvāts adekvāts izglītības saturs, kas arī ir saprotami, jo trūkst speciālistu. Tādēļ vienīgā iespēja pilnveidoties ir meklēt iespējas mācīties ārzemēs," uz problēmām norāda treneris. Arī iespēja pavadīt tik ilgu laiku treniņnometnē kopā ar ASV izlasi viņam nenokrita no gaisa, bet tas ir mērķtiecīgu meklējumu rezultāts. "Sākumā Latvijas Olimpiskajā komitejā pieteicos treneru izglītības programmai, ko organizē Starptautiskās Olimpiskās komitejas Olimpiskās Solidaritātes programma, sadarbojoties ar ASV Olimpisko komiteju un ASV Delavēras universitāti. Piedāvājums no ASV Olimpiskās komitejas pievienoties ASV izlasei faktiski nāca kā alternatīva citos sporta veidos piedāvātajām programmām. Es, protams, piekritu, un uzskatu, ka tā bija labākā pieredze, ko varēju gūt, kā arī daudzas no lietām, ko esmu uzzinājis un iemācījies, ir adaptējamas arī darbā ar Latvijas izlasi," par to, kā izdevās nokļūt uz šo vērtīgo nometni, skaidro Dinārs. Viņš arī piebilst, ka šogad pasaules čempionātā izcīnītās divas 36.vietas nav Latvijas kalnu slēpotāju griesti un tiks strādāts pie tā, lai pakāpeniski virzītos augstāk.