Kristaps Zvejnieks pirmo reizi šajā sezonā PK posmos ieguva numuru zem sešdesmit (58.nr.), jo daži no reitingā priekšā esošajiem Santakaterinas posmā nepiedalījās. Trase bija garāka nekā parasti, un pirmo reizi šosezon vārtu skaits braucienā pārsniedza septiņdesmit – 74 vārti. Kad bija nobraukuši pirmie četrdesmit, no kuriem desmit nepabeidza trasi, tad trīsdesmitajā pozīcijā ar piecu ar pusi sekunžu atpalikšanu atradās vairākas kļūdas pieļāvušais un traumu nomocītais horvātu leģendārais kalnu slēpotājs Ivica Kosteličs. Pēc pirmajiem piecdesmit trīsdesmitnieka robeža jau bija 2,76 sekundes no līdera, bet turpinoties ļoti daudzu dalībnieku izkrišanai, mūsu kalnu slēpotāja iespējas kļuva arvien reālākas. Kad uz starta līnijas stājās Kristaps Zvejnieks, tad iekļūšanai trīsdesmitniekā nedrīkstēja līderim zaudēt vairāk par 2,66 sekundēm, kas nozīmēja ļoti reālu tikšanu trīsdesmitniekā.
Trase bija diezgan labā stāvoklī arī uz beigām, ko apliecina ar 53.numuru startējušā austrieša Manuela Fellera 8.laiks (+1,33 s), kā arī citu pirms un pēc 50.numura uzrādīti laiki starpfinišos. Kristaps tāpat kā Madonnā Dikampiljo sāka lieliski, pirmajā kontrolatzīmē uzrādot 20.laiku (+0,35 s). Turpinājums arī bija ļoti labs, otrajā starpfinišā uzrādot 30.laiku (+1,34 s). Kad trešā starpfinišā viņš bija 27.pozīcijā (+1,45 s), kļuva skaidrs, ka būs trīsdesmitnieks, tikai nedrīkstēja kļūdīties pašā lejasdaļā. Kristaps Zvejnieks arī pēdējo pirmā brauciena posmu veica bez kļūdām un finišā uzrādīja 26.laiku – 1:00m22 (+1,89 s), pirmo reizi vēsturē iekļūstot trīsdesmitniekā un tiekot uz otro braucienu. No vēlāk startējušajiem tomēr vienam – šveicietim Markam Rošatam – izdevās uzlabot mūsu pārstāvja laiku, līdz ar to 1.braucienā Kristapam 27.vieta. Palīdzēja, ka šoreiz ļoti daudzi izstājās, finišu pirmajā braucienā no 75 startējušajiem sasniedzot vien 48, bet tik un tā pats Kristaps teicami veica pirmo braucienu – vislabāko līdz šim savā karjerā. Vēl trīsdesmitniekā ar 29.laiku pamanījās iekļūt ar 73.numuru startējušais zviedrs Emīls Johansons.
Otrajā braucienā, kur pirmie trīsdesmit startēja apgrieztā secībā un kuru Latvijas izlases līderis un SK "Virsotne" pārstāvis sāka ceturtais, Kristaps Zvejnieks vairs neriskēja un brauca prātīgi, jo galvenais bija nobraukt līdz beigām, lai tiktu pie pasaules kausa kopvērtējuma punktiem. Tamdēļ mārupietis palaida garām trīs aiz viņa pēc pirmā brauciena esošos konkurentus, taču bija skaidrs, ka trīsdesmitajā vietā viņš nepaliks, jo pārējie, ar dažiem izņēmumiem, pasaules kausā punktos ir regulāri un viņiem nav svarīgi nobraukt tikai līdz beigām, tādēļ iet uz maksimumu, kas dažos gadījumos beidzas ar izstāšanos. Arī šī reize nebija izņēmums, un otrajā braucienā izstājās trīs kalnu slēpotāji, bet šveicieti Rošatu Kristaps apsteidza. Līdz ar to beigās Kristapam Zvejniekam 26.vieta (+3,78 s) un vēsturiskā pirmā reize ar nopelnītajiem 5 punktiem PK kopvērtējumam.
Otrajā braucienā turpinājās līdzīga cīņa starp minētajiem trīs līderiem, un viņa tad arī sadalīja godalgotas vietas, Hiršeram ar Horošilovu samainoties vietām, bet Kristofersenam paliekot tai pat pozīcijā austrietim un krievam pa vidu. Hiršers beidzot tika pie pirmās uzvaras šosezon slalomā, par 0,21 sekundi apsteidzot pasaules kausa līderi šajā disciplīnā un pirmo divu posmu uzvarētāju Kristofersenu, bet par 0,32 sekundēm pārspējot Horošilovu, kuram tā bija ceturtā reize trijniekā un trešā reize uz zemākā goda pjedestāla pakāpiena.
Šajā sakarā ir jāpiemin vēl divi mūsu kalnu slēpotāji. Vispirms Ulla Lodziņa (tagad Ģērmane), kura savulaik vēl okupācijas laikā PSRS sastāvā 80.to gadu beigās un 1990.gadā vairākas reizes bija piecpadsmitniekā ar 4.vietu kā labāko rezultātu, kā arī Roberts Rode, kurš 2012.gada februārī PK posmā Sočos Superkombinācijā (nobrauciens+slaloms) ieņēma 29. vietu, bet, tā kā no uzvarētāja laika ziņā atpalika virs noteiktā limita, tad pie ieskaites punktiem PK kopvērtējumā netika.
Mūsējie ir bijuši trīsdesmitniekā arī olimpiskajās spēlēs (Ivars Ciaguns 25.vieta Soltleiksitijā 2002.g.) un pasaules čempionātos (Ivars Ciaguns Bīverkrīkā (ASV) 27.vieta 1999.g. un Ilze Ābola Austrijā 27.vietā 2001.g.), kas ir ļoti augsti rezultāti, bet OS un PČ citādāka kārtība, jo uz otro braucienu tiek visi.
