Foto: Shutterstock

Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. 2016. gadā krūts vēzis atklāts 1177 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Lielākā daļa no slimniekiem ir sievietes, bet tas nenozīmē, ka vīrieši nevar saslimt ar krūts vēzi. Lai arī smagā slimība nereti maksā cilvēka dzīvību, to var ārstēt, bet, lai tas būtu iespējams, ir svarīgi slimību atklāt savlaicīgi.

Lai palīdzētu atklāt slimību laikus, sievietēm, kas sasniegušas 50 gadu vecumu, ir pieejamas bezmaksas krūts pārbaudes, jo tās ir iekļautas Vēža savlaicīgas atklāšanas programmā. Bezmaksas pārbaudi veic vienu reizi divos gados. Sievietei tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, kas līdz šim bija jāņem līdzi uz pārbaudi. No šī gada uz to var ierasties arī tad, ja līdzi nav uzaicinājuma vēstules drukātā formā, piemēram, tā ir pazudusi vai aizmirsta. Visa nepieciešamā informācija ārstam ir pieejama elektroniski. Vairāk par vēža savlaicīgas atklāšanas programmu ir iespējams uzzināt šeit.

Lielākajā daļā gadījumu krūts vēzi atklāj diezgan agri, kas nozīmē – pastāv lielāka iespēja to uzveikt. Tomēr joprojām ir daudz pacientu, kas savu diagnozi uzzina novēloti. 2016. gadā krūts vēzi pirmajā stadijā atklāja 336 pacientiem, bet otrajā – 452 pacientiem. Vēzis trešajā stadijā atklāts 227 cilvēkiem, bet 100 gadījumos slimība jau bijusi ceturtajā stadijā, 55 pacientiem stadija nav precizēta, un septiņiem cilvēkiem krūts vēzis atklāts pēc nāves. 2016. gadā krūts vēzis atklāts astoņiem vīriešiem, pārējās pacientes ir sievietes.

Krūšu pārbaude var glābt dzīvību. Kam pievērst uzmanību?

Zināmākais no krūts vēža simptomiem ir bumbulis vai veidojums krūtī, bet tas nebūt nav vienīgais, kas var liecināt par slimību, turklāt dažādi veidojumi krūtīs var būt arī labdabīgi. Jebkurā gadījumā, pamanot izmaiņas savās krūtīs, ir jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu to cēloni un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanu.

Atceries, ka veidojums var atrasties ne tikai krūšu, bet arī padušu rajonā, atgādina "Medical News Today". Tāpat ir nepieciešams pievērst uzmanību, vai krūtīm nemainās forma un izmērs. Ja krūtis kļūst jutīgākas vai ja regulāri sajūti sāpes kādā noteiktā vietā krūšu rajonā, neciet tās, bet meklē speciālista palīdzību. Neignorē arī izspiedušos asinsvadus, kas agrāk nebija redzami.

Vēl pie krūts vēža simptomiem ir jāmin izmaiņas krūtsgalos. Ja tie maina izskatu, formu, sāp, ir apsārtuši vai manāmas citas neprastas izmaiņas, dodies pie ārsta. Nedrīkst ignorēt arī pampumu vai izsitumus uz krūtīm, kā arī to, ja krūtis šķiet kļuvušas tumšākas. Arī ādas savilkšanās un bedrīšu veidošanās uz krūtīm, kā arī krūtsgala savilkšanos nedrīkst atstāt bez ievērības.

Ikvienai sievietei, lai varētu laikus atklāt bīstamo slimību, ieteicams regulāri pašai pārbaudīt savas krūtis. To ieteicams darīt regulāri – reizi mēnesī. Par to, kā soli pa solim veikt krūšu pārbaudi, lasi šeit.

Par to, ka krūšu pārbaude mājās patiešām var izglābt dzīvību, liecina arī Sigitas Āboltiņas stāsts, ko vari lasīt šeit. Viņa atceras, ka, uzzinot par diakoni, negribēja par domāt par krūšu noņemšanu. Pateicoties tam, ka slimību atklāja agrīnā stadijā, tas arī nebija nepieciešams. Ļoti iespējams, ka viss būtu izvērsties citādi, ja viņa nebūtu regulāri pārbaudījusi savas krūtis.

Gan fiziska, gan emocionāli smagā cīņa ar slimību

Ja pamani izmaiņas savās krūtīs, noteikti meklē speciālista palīdzību, kas noteiks tālāko rīcības plānu, pārbaudes, izmeklējumus, kā arī ārstēšanu. Tomēr cīņa ar slimību ir ne tikai fiziska, bet arī garīga. Izdzirdēt diagnozi "vēzis" vienmēr ir ļoti smagi, jo šī slimība bieži ir saistīta ar nāvi, skumjām un milzu pārdzīvojumiem. Lai to uzveiktu, ir svarīgi apzināties to, kāda ir tava situācija, un neļauties depresijai.

Onkoloģe Linda Brokāne ir skaidrojusi: "Saviem pacientiem vienmēr saku, ka, sastopoties ar onkoloģiskajām saslimšanām, ir divas pārliecības, kas jāiegaumē. Pirmā – ar vēzi dzīve nebeidzas, un otrā – atveseļošanās laikā nedrīkst palikt viens. Nekādā gadījumā nedrīkst izolēties no sabiedrības, jo nekas nav dziedinošāks par cilvēcisku kontaktu." Viņa uzsver, ka gadījumos, kad no slimības gribas pasargāt savus tuviniekus, palīdzība jāmeklē citur, piemēram, atbalsta grupās onkoloģiskajiem pacientiem. Iespējams, ka citi, kas nonākuši līdzīgā situācijā, varēs palīdzēt vēl labāk nekā tuvinieki.

Attieksme pret slimību ir dažāda, bet ļoti bieži pacienti to uztver ar nolemtību. Ir ļoti svarīgi apzināties un saprast, ka dzīve ar to nebeidzas. Izdzirdēt diagnozi nekad nav viegli, bet, lai slimību uzveiktu, ir jāmēģina atrast veidus, lai nezaudētu optimismu un cīņassparu. "Vēlreiz gribas atkārtot, ka svarīgākais ir vienam nemēģināt izcīnīt cīņu ar slimību, bet būt atvērtam un meklēt atbalsta punktus," viņa uzsver.

Speciāliste arī uzsver, ka liela nozīme atveseļošanās procesā ir arī fiziskajām aktivitātēm. Protams, atkarībā no terapijas blaknēm, cilvēka spējas veikt dažādas aktivitātes, var mazināties, bet ir jācenšas saglabāt enerģiju un jādzīvo kustībā arī slimības laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!