Uz Olimpiādes rīkošanu pretendē trīs pilsētas - Minhene Vācijā, Pjenčana Dienvidkorejā un Anesī Francijā.
Šī ir pirmā reize kopš 1988.gada spēlēm Kalgari, kad uz Olimpiādes rīkošanu pieteikušās tikai trīs pilsētas.
Minhenes iepriekš uzņēmusi 1972.gada vasaras olimpiskās spēles, bet 1936.gada ziemas Olimpiādē, kuru rīkoja Garmišpartenkirhene, pilsēta uzņēma dažu noteiktu disciplīnu sacensības.
Pjenčana iepriekš kandidējusi uz divu olimpisko spēļu rīkošanu, abas reizes minimāli piekāpjoties attiecīgi Vankūverai un Sočiem, kamēr Anesī norisinājušās dažu 1968.gada spēļu, kuras uzņēma Grenoble, disciplīnu sacensības.
Minhenes kandidatūras kontekstā tiek izcelta pilsētas pieredze un spēja spēlēm viegli piesaistīt nepieciešamo finansējumu, jo tā iepriekš uzņēmusi virkni nozīmīgu ziemas sporta veidu pasākumu. Laika gaitā Minhenei radās problēmas ar nepieciešamās zemes iegūšanu, uz kuras plānots celt jaunu nobrauciena trasi, taču līdz izšķirošajam balsojumam šie sarežģījumi ir tikuši atrisināti. Par Vācijas kandidatūru stingri iestājusies olimpiskā daiļslidošanas leģenda Katerīna Vita un viens no Vācijas futbola kādreizējiem spīdekļiem Francs Bekenbauers, kurš nospēlējis, iespējams, izšķirošo lomu, lai Vācijai tiktu dotas tiesības uzņemt 2006.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā.
Tāpat Minhenes kandidatūru aktīvi atbalstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ar personīgas vēstule starpniecību vērsās SOK. Merkele uzsvērusi, ka Vācijas vēlas, "lai visa pasaule ir tās viesi". Gan Merkele, Vācijas prezidenta Kristiāna Vulfa, kurš uzskata, ka tiesību piešķiršanai būtu "dāvana visai Vācijai", un iekšlietu ministra Hans Petera Frīdriha pavadībā, gan Francijas premjerministrs Fransuā Fijons ieradušies uz SOK balsojumu.
Tiesa, Minhenes kandidatūrai jāsadzīvo ar faktu, ka arī 2014.gada ziemas olimpiskās spēles notiks Eiropā - Sočos. Lai arī SOK apgalvo, ka šajā jautājuma nav striktas nostājas, noprotams, ka tas balsojuma laikā var izrādīties izšķirīgs faktors.
Minhene var kļūt par pirmo pilsētu, kur notikušas gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēlēs.
Arī kalnu kūrorta Pjenčanas kandidatūras gadījumā nepastāv bažas par pilsētas iespējām uzņemt spēles no finansiālā un ekoloģiskā viedokļa. Āzijas valstis līdz šim rīkojušas tikai divas olimpiskās spēles, kas kontekstā ar faktu, ka Pjenčana uz Olimpiādes rīkošanu pretendē trešo reizi pēc kārtas, pilsētas kandidatūrai ir liels pluss. Noprotams, ka SOK Āzijas kontinentā saskata lielas un vēl neapgūtas ienākumu iespējas, publiski savu nostāju deklarējot kā "iespēju attīstīt ziemas sporta veidus Āzijas kontinentā".
Ņemot vērā, ka pilsēta uz Olimpiādes rīkošanu pretendē jau trešo reizi pēc kārtas, tās oficiālajās prezentācijās novēroti samērā niecīgi jauninājumi, kas rada bažas, ka spēļu sākotnēji plānotā norise varētu būt nedaudz "vecmodīga". Tiesa, balstoties uz visplašāk izskanējušo viedokli, tieši Pjenčana ir galvenā kandidāte uz uzvaru balsojumā.
Dienvidkorejas prezidents Ļi Mjunbaks uzskata, ka Eiropa un Amerikas kontinents jau pietiekami ir izjutuši olimpiskās kustības labvēlību, sakot, ka Āzija tādu līdz šim nav izpelnījusies. Prezidents Olimpiādes atgādāšanu uz Pjenčanu uzskata par savu "pienākumu un misiju".
Savukārt Alpu pilsētiņas Anesī kandidatūra, apzinoties savu pastarītes lomu, pilsētas prezentēšanas procesa laikā bijusi atspoguļota pozitīvi agresīvā un pārliecinošā veidā, sakot, ka vienīgi Anesī piedāvā spēles ar visu olimpisko ideālu un principu klātbūtni, kamēr pārējās pilsētas no Olimpiādes rīkošanas vēla gūt kādu acīmredzamu labumu sev pašiem. SOK prezidents Žags Roge uzsvēris, ka Anesī pirms balsojuma nebūt nav pastarīte, izsakoties, ka tās prezentācija pagājušajā mēnesī Lozannā pārsteigusi visus.
Tiek uzskatīts, ka Anesī centieni popularizēt savu kandidatūru ir bijuši pārāk saraustīti, jo laika gaitā mainījušās par šo procesu atbildīgās personas. Tāpat tiek ziņots, ka tieši Anesī ir vislielākās problēmas ar nepieciešamā finansējuma piesaisti, kamēr piedāvātās sporta pasākumu norises vietas viena no otras atrodas ievērojami tālu, kas jūtami sarežģī jau tā nepārliecinošās iespējas nodrošināt augstākās kvalitātes transporta iespējas.
Tiesa, Anesī kandidatūras vadītājs Šarls Beigbedērs uzskata, ka balsojuma rezultāti būs ļoti saspringti.
Visas trīs pilsētas ieteikušas spēles rīkot laika posmā no 9. līdz 25.februārim, kamēr paralimpiskās spēles norisinātos no 9. līdz 18.martam.
Sākotnēji savu interesi izteica, taču oficiālu kandidatūru neiesniedza virkne pilsētu Kazahstānā, Ukrainā, Turcijā, Ķīnā, Francijā, Šveicē, Austrālijā, Zviedrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Norvēģijā , Slovēnijā, ASV un Spānijā.
Trešdienas balsojumā nepiedalīsies visi 100 SOK biedri, jo vismaz seši neatradīsies balsojuma norises vietā, bet astoņas personas nepiedalīties izlēmušas personīgu iemeslu dēļ.