Treneru grūstīšana, lamāšanās un citu noniecināšana – šorttrekists Zvejnieks atklāti par kolēģi Puķīti
Foto: F64

Pirms vairāk nekā nedēļas publiskā telpā sākās vairāki skandāli Latvijas sportā. Viens no tiem satricināja šorttreka "virtuvi", jo par nevēlēšanos turpmāk pārstāvēt Latviju paziņoja Phjončhanas un Soču olimpisko spēļu dalībnieks Roberto Puķītis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairāk nekā nedēļu Puķītis publiski pauda neapmierinātību ar šorttreka treneri Evitu Krievāni, pie kuras viņš gan netrenējas. Krievāne vada šorttreka komandu Jelgavā, kur šobrīd bāzējas lielākā daļa no vadošajiem Latvijas šī sporta veida pārstāvjiem. Turpretī Puķītis trenējas Ventspilī un ārzemēs, pārsvarā kopā ar Itālijas komandu.

Kā aģentūrai LETA atzina pats sportists, viņa pacietības vadzis esot lūzis pēc tam, kad viņš netika iekļauts stafetes komandā Eiropas čempionāta sacensībās, kā arī netika pie trim solītajām distancēm Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Kā galveno neapmierinātības iemeslu Puķītis minējis tieši "necilvēcisko" attieksmi pret viņu.

Pēc vairākiem Puķīša izteicieniem relatīvi mierīgi reaģēja šorttreka trenere Krievāne, kura otrdien pēc sportista kārtējiem izteicieniem Latvijas Televīzijas raidījumā "Sporta studija" bija asāka. "Šobrīd izveidojusies situācija, kurā mani sportisti viņa uzvedības dēļ nemaz nevēlas trenēties kopā ar Roberto. Man viņa ir žēl. Izskatās, ka viņš šobrīd ir apvainojies, jo nav dabūjis kāroto konfekti. Vēlreiz atkārtošos, ka man ar viņu konflikta nav. Tad jau drīzāk viņš olimpisko spēļu laikā pāris reizes uzvedās nesmuki," sarunā ar "sportacentrs.com" teica Krievāne.

Puķīša pēdējie izteicieni saniknojuši citu Latvijas olimpieti Robertu Zvejnieku, kurš portālam "Delfi" nekautrējās apstiprināt vairākas pirms tam sporta aprindās klīstošas baumas. Zvejnieks uzskata, ka treneri neatļaujas stāstīt šīs lietas un ir toleranti, neatļaujas teikt, ko Puķītis dara, bet viņš "pēc visiem šiem apvainojumiem un izdarībām" nolēmis tomēr publiskot sava kolēģa uzvedību.

"Man liekas, ka viņš nav apmierināts, ka pret viņu neizturas kā pret kādu augstāk stāvošu un ka viņam jāievēro tie paši noteikumi, kas citiem. Tas vēl sākās tad, kad Puķītis atsāka slidot (Puķītis nestartēja 2016./2017. gada sezonā, bet atgriezās pirms olimpiskās sezonas)," savu viedokli pauž Zvejnieks, kurš februārī Phjončhanā 500 metru distancē bija desmitais.

Pirms diviem gadiem Krievāne un britu šorttreka treneris, bijušais olimpietis Stjuarts Horspūls ar Jelgavas sporta skolas atbalstu izveidoja Latvijas šorttreka attīstības programmu. Nepilnu divu gadu laikā projekts "nesis augļus", jo Latvija pirmo reizi olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar diviem šorttrekistiem.

Kā skaidro Zvejnieks, uz Jelgavu trenēties tika aicināts arī Puķītis, tomēr viņš atbildējis, ka "ar tik zema līmeņa slidotājiem kopā neslidos". Pēc Zvejnieka teiktā, sportistiem Jelgavā tika nodrošināts viss nepieciešamais treniņiem, bet pašiem sportistiem bija jārūpējas par sadzīves lietām. Pēc pirmā gada četri Latvijas šorttrekisti, starp kuriem nebija Puķīša, tika iekļauti Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā, tādējādi šie jaunie sportisti tika pie finansiālas palīdzības. "Puķītis nav LOV, tāpēc laikam tas Ventspils atbalsts vajadzīgs viņam bija. Viņš minēja, ka neesam spēcīgi sportisti, neesam konkurētspējīgi, tāpēc meklēja citas iespējas treniņiem."

Puķītis neapmierinātību pauda ar startēšanu divās disciplīnās Phjončhanā, jo uzskata, ka bijis spēcīgākais un viņam bijis jāstartē visās trijās disciplīnās (1500, 1000 un 500 m). Tomēr Zvejnieks oponē šiem izteicieniem, jo sportiskie kritēriji bija zināmi pirms sezonas un to apstiprinājušas visas iesaistītās puses.

"Kritērijos bija teikts, ka katrā distancē slido tas, kurš ir augstākā vietā. Es biju augstāk 500 metros, viņš bija labāks 1000 metros (Latvijai šajā distancē bija divas vietas), bet 1500 metros ceļazīmi vispār izcīnīja Roberts Krūzbergs. 1500 m nav mana distance, es sezonas laikā startēju pāris reizes," saka 20 gadus vecais Zvejnieks.

Lai gan kritēriji bija zināmi, Puķītis sezonas gaitā sācis "zvanīt Latvijas Slidošanas asociācijai (LSA) un gribējis, lai Eiropas čempionāts ir noteicošais kritērijs. "Ja mēs pārējie nebūtu startējuši Pasaules kausa posmos, viņam Phjončhanā vispār būtu tikai viena distance. Mēs godīgi sadalījām – katram bija divi starti, bet noteikumi visiem bija vienādi. Tad viņš sāka strīdēties par to."

Eiropas čempionātā Puķītis izcīnīja trešo vietu 1000 metru distancē, bet Latvijas komanda stafetē bija septītā. Krievānes un citu šorttrekistu virzienā no Puķīša izskanēja pārmetumi par neņemšanu komandā stafetē Eiropas čempionātā. Zvejnieks arī "atklāj kārtis", kā bijis ar šo gadījumu.

"Vispār jau viņš visu laiku saka, ka ir konflikts. Vienīgais starts (sezonā), kas viņam bija labs, bija Eiropas čempionāts. Bet es EČ nebiju labs, jo man bija "fiziskā bedre" pirms olimpiskajām spēlēm, kas bija sezonas galvenais starts. Mums primāri bija labi nostartēt Pasaules kausa posmos, iegūt ceļazīmes, un tad turpināt gatavoties Phjončhanai. Viņš EČ noslidoja labi, un tad turpināja ņemties par to," atklāts ir Zvejnieks. "Runājot par stafeti, viņam tika piedāvāts startēt. Viņš atteicās slidot komandā Pasaules kausa posmos, lepni paziņojot, ka "ar šitiem zemā līmeņa sportistiem es neslidošu un pats izcīnīšu ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm". Pienāca Eiropas čempionāts, kurā mums iekļūšana astotniekā dotu cerības uz tikšanu LOV sastāvā, kas palīdzētu turpmākajos gados. Viņš pirms tam mūs bija pasūtījis "trīs mājas tālāk", tāpēc EČ, lai tiktu pie iespējas iekļūt LOV sastāvā, viņu neiekļāvām stafetē. Viņš arī ar mums nemaz netrenējas stafetei, bet visā pasaulē stafetes komandas trenējas kopā, lai startētu labāk."

Daudz skarbāks un atklātāks Zvejnieks ir par notikumiem 2018. gada olimpisko spēļu mājvietā Phjončhanā. Viņš neslēpj, ka treniņos olimpiskajā ovālā nav bijusi drošības sajūta – visu laiku licies, ka Puķītis jebkurā brīdī var "uzbrukt un izdarīt kādu riebeklību". Arī citu valstu sportistiem no Puķīša puses ticis stāstīts, ka "Zvejnieks neesot nekas, Zvejnieks ir vājš un nevar normāli paslidot".

"Roberto jebkuram no mums trijiem (Zvejniekam, Krievānei vai Horspūlam) varēja uzbrukt. Viņš mani treniņos provocēja, uz ledus atļāvās Horspūlam teikt rupjības. Jau vasarā viņš Stjuartam atļāvās spļaut uz kājām, bet Phjončhanā grūda mugurā, grūda ar plecu. Kad viņam pateica, ka tomēr nestartēs 500 metros, Puķītis svaru zālē piegāja no muguras un iesita Horspūlam pa muguru," iepriekš aizkulisēs dzirdēto apstiprina Zvejnieks.

Zvejnieks pēc incidentiem sportistu telpā dzirdējis no Puķīša puses treneru virzienā vērstos izteicienus – ""I will kill him" (es viņu nogalināšu) un tādā garā". To esot redzējusi Latvijas Slidošanas asociācijas (LSA) ģenerālsekretāre Arta Strautmane, to varot apliecināt arī citu valstu sportisti, kuri bija aculiecinieki Latvijas sportista nesavaldībai.

Zvejnieku īpaši uztrauc Puķīša izturēšanās pret Krievāni. "Viņš nerespektē Evitu kā sievieti, un viņš brīnās, ka mēs it kā neizturoties ar cieņu pret viņu. Bet mēs tāpat pēc visiem šiem gadījumiem tajā brīdī turpinājām pret viņu attiekties ar cieņu. Jā, nebijām gan baigie draugi."

Par Puķīša nesavaldību šorttreka sabiedrībā runājot jau plašāk, saka Zvejnieks. Incidenti esot bijuši Itālijas izlases treniņos, kur Puķītis gandrīz sakāvies ar citiem. Dažādas vēsmas "pūšot" arī no Nīderlandes komandas puses.

Phjončhanas olimpiskajās spēlēs 1000 metru distancē otrajā kārtā izloze noteica, ka abiem latviešiem būs jāstartē vienā slidojumā, kas radīja bažas, ņemot vērā valdošo spriedzi. Jau tad bija zināms, ka nekāda "komandas taktika", lai vismaz viens latvietis būtu pusfinālā, nav iespējama, bet nekādi incidenti abu starpā publiski nenotika.

Paziņojot, ka nevēlas turpmāk pārstāvēt Latviju, Puķīti minēja, ka par viņu interesējoties divu valstu komandas. Viena no tām ir Itālija, ko neslēpa Puķītis, bet otra ir Francija – to tagad atklāj Zvejnieks. Kā Zvejniekam stāstīja Francijas komandas treneri, Puķītim bijusi sarunāta tikšanās ar Francijas Slidošanas asociāciju, bet viņš nav ieradies, aizbildinoties ar to, ka bijusi ballīte un nav spējis ierasties.

Zvejnieks neslēpj, ka Latvijas šorttreka komandai Puķītis kā sportists būtu ļoti noderīgs, jo sportiskais līmenis viņam ir ļoti labs. Tomēr pēdējās nedēļās notiekošais, visticamāk, pilnībā pārvilcis svītru tam, lai Puķītis varētu sastrādāties ar citiem Latvijas šorttrekistiem.

"Mēs esam iekšienē runājuši – ja sākumā mēs viņu vēl pieņemtu, tad tagad jau pilnīgi noteikti, ka nē. Viņš tagad sevi iedomājies kā LSA prezidentu vai ko, ja varēs izvēlēties treneri? Viņš ir daļa no šorttreka, viņš ir iesaistīts šorttrekā, viņš ir labs sportists, bet ar to cieņu pret citiem...," Zvejnieks uzskata, ka tagad kāds "zelta vidusceļš" gandrīz nav iespējams.

Zvejnieks atklāj, ka ar Jelgavas šorttreka grupu neviens no LSA par šo problēmu nav runājis, bet sportisti nav aicināti sniegt savu viedokli. Pagaidām vienīgais, kurš aicināts uz kaut kādām pārrunām, ir bijis Puķītis. "Tagad atbraucu no pasaules čempionātu, gribu "restartēties" un gatavoties jaunajai sezonai, bet nav iespējams, jo jādomā par kaut kādām lietām, kas nav saistīts ar treniņiem un traucē sportista attīstībai."

Zvejnieks uzsver, ka Jelgavā uzsāktā programma ir nesusi augļus un to vajadzētu turpināt, jo piesaistītais treneris Horspūls ir starp vadošajiem šorttreka speciālistiem pasaulē.

"Viņi divi gadu laikā ar mums sasniedza to pašu, ko Puķītis sasniedza ar itāļiem, kur ir trīs reizes lielākas iespējas un daudz vairāk treneru. Tas tikai pierāda, ka Stjuarts un Evita ir labi treneri, un nav vajadzīgs nekas nereāls. Tagad pasaules čempionātā viņam bija piedāvājumi par daudz lielākām summām, nekā mēs varam atļauties. Bet viņu neinteresē nauda, viņam interesē rezultāti, viņam interesē sportistu perspektīvas. Viņš te grib strādāt, bet izskatās, ka Latvijā to negrib saskatīt," nobeigumā saka Zvejnieks. "Horspūls grib attīstīt šorttreku Latvijā. Ja Stjuarts aiziet uz citu valsti, lai pēc viņa paliek trenere Evita. Evita mācās no viņa, un pēc viņa mums būs treneris ar zināšanām. Ja Stjuarts aizietu jau tagad, mums nekas nepaliek. Evitai vēl nav tik lielas pieredzes, bet, ja mēs viņu izmetīsim ārā, kurš tad būs Latvijas šottreka treneris? Kā mēs skatāmies nākotnē?"

"Ceru, ka cilvēki, kuriem būs dots vārds izvēles pieņemšanā, izvērtēs šo situāciju racionāli un godīgi, jo ar mums neviens nekontaktējas un mūsu viedokli nejautā," noslēgumā saka Zvejnieks.

Tags

Lasāmgabali Phjončhana 2018 Šorttreks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form