Biatlons

Biatlons ir divu it kā savstarpēji nesaistītu sporta veidu – distanču slēpošanas un šaušanas – apvienojums. Sportisti sacensībās slēpo ar šautenēm uz muguras, bet distances gaitā apstājas šautuvē, lai veiktu šaušanu pa mērķiem. Ir divu veidu šaušana – stāvus un guļus.

Vēsturiski biatlons saistīts ar skandināvu senajām slēpošanas tradīcijām, godinot tā saukto slēpošanas un šaušanas dievu Ulru. Mūsdienās biatlona pirmssākumi meklējami Norvēģijā, kur 18. gadsimtā militārajos treniņos vienas no apmācības nodarbībām bija slēpošana ar šauteni uz muguras.

Biatlons ar nosaukumu "Militārā patruļa", kurā bija apvienota distanču slēpošana un šaušana, bija iekļauts pirmo ziemas olimpisko spēļu kalendārā Šamonī, 1924. gadā. Pēc tam 1928., 1936. un 1948. gadā militārā patruļa olimpiskajās spēlēs bija paraugdemonstrējumu sporta veids. Oficiālu atzīšanu biatlons nesaņēma, jo daudzas valstis nevarēja vienoties par visiem pieņemamiem noteikumiem.

1950. gados biatlons strauju kļuva populārs bijušās PSRS teritorijā un Zviedrijā, kur tas bija viens no vadošajiem ziemas sporta veidiem. 1958. gadā notika pirmais pasaules čempionāts biatlonā, bet 1960. gadā biatlons iekļuva Ziemas olimpisko spēļu sacensību kalendārā. Olimpiskajās spēlēs līdz 1992. gadam biatlonā risinājās tikai vīriešu sacensības, bet kopš tā laika ir arī sieviešu sacensības.

XXIV Ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā biatlonā tiks izcīnīti 11 medaļu komplekti – sprintā (vīriešiem 10 km; sievietēm 7,5 km), individuālajā distancē (vīriešiem 20 km; sievietēm 15 km), iedzīšanā (vīriešiem 12,5 km; sievietēm 10 km), masu startā (vīriešiem 15 km; sievietēm 12,5 km), stafetē (vīriešiem 4x7,5 km; sievietēm 4x6 km) un trešo reizi olimpiskajā vēsturē – jauktajā stafetē (komandā 2 vīrieši (slēpo 7,5 km) un 2 sievietes (6 km)).

Pekinas olimpiskajās spēlēs biatlonā Latviju pārstāvēs tikai Baiba Bendika.

Sacensības risināsies risināsies nacionālajā biatlona centrā, kas atrodas tā sauktajā "Guyangshu Cluster" zonā, kas atrodas 200 kilometrus no Pekinas centra.