Ātrslidošanā sportistiem ar slidām kājās pēc iespējas ātrāk jāveic noteikta distance, slidojot pa apli, un ātrākais sportists tiek pasludināts par uzvarētāju. Nozīmīgākajās sacensībās ātrslidošanas aplis ir 400 metru garš, bet pagriezienu rādiuss iekšmalā ir 25-26 metri. Aplī ir divi celiņi, katra slidotāja celiņš ir 3-4 metrus plats, bet pēc katra apļa sportisti slidojot mainās celiņiem, lai distance būtu vienāda.
Ātrslidošana kā sporta veids radās 19. gadsimtā, bet slidošana vēsturē pirmās liecības par slidošanu datētas 3000 gadu pirms mūsu ēras, kad dzīvnieku kauli tika izmantoti kā slidas. Lai gan ātrslidošana asociējas ar Nīderlandi, pirmais ātrslidošanas sporta klubs 1863. gadā dibināts Norvēģijā, kur notikušas pirmās šī sporta veida sacensības. Vēlāk ātrslidošanas sacensībās un sporta veida attīstībā toni noteica Nīderlande, kas joprojām ir vadošā ātrslidošanas valsts.
Ātrslidošana ir viens no sporta veidiem, kas bija iekļauts arī pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924.gadā Šamonī, Francijā. Sieviešu ātrslidošanas sacensības olimpisko statusu ieguva 1960. gadā, bet komandu stafete – vien 2006. gadā.
XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ātrslidošanā tiks sadalīti 14 medaļu komplekti – 500 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 1000 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 1500 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 3000 metru distancē sievietēm, 5000 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 10 000 metru distancē vīriešiem, stafetē (vīriešiem un sievietēm) un masu startā (vīriešiem un sievietēm).
Sacensības risināsies "Ice Ribbon" arēnā jeb nacionālajā ātrslidošanas ovālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
