Latvijas kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā nobrauciena sacensības izmantos, lai labāk sagatavotos kombinācijai, kurā ir labākas cerības tikt augstākā vietā.
Zvejniekam šīs būs trešās olimpiskās spēles, taču ne Vankūverā, ne Sočos viņš nav braucis nobraucienu. Phjončhanā nobrauciena sacensības vīriem būs svētdien, 11. februārī, bet jau pēc divām dienām viņam jāpiedalās būs kombinācijā (nobrauciens+slaloms).
Pirmajā treniņā, veicot pilnu nobrauciena trasi, Zvejnieks no līdera Manuela Osborna-Paradī atpalika 7,48 sekundes, bet otrajā treniņā, veicot īsāku trasi, viņš ātrākajam sportistam itālim Kristofam Innerhoferam zaudēja 5,37 sekundes.
"Es te vairāk salīdzinu sevi ar slaloma braucējiem, kuri nobraucienu arī izmanto kā iesildīšanos kombinācijai. Viņi arī bija (lielajā trasē) par 6-7 sekundēm lēnāki. Norvēģis Sebastjans Foss Solevāgs bieži Pasaules kausa posmos slalomā ir pieciniekā, desmitniekā, bet te bija līdzās man. Tāpēc es sevi salīdzināšu ar tiem, kas ir līdzīgi man," sacīja Zvejnieks.
Tā kā Zvejnieks nav daudz trenējies nobrauciena disciplīnai, tad Phjončhanā veiktos braucienus vērtē kā labus. Pēc pirmā treniņa Zvejniekam nācās papildus doties uz slēpju centra, jo lielajā ātrumā un berzē bija piedegušas slēpes.
"Trase ir tehniska, ātra. Man lielākais ātrums bija ap 120 km/h. Seši lēcieni, lielākais ir ap 40 metriem, pārējie ir vidēji lieli lēcieni. Ļoti daudz pagriezienu, ļoti ātrs sniegs un tāpēc slēpes nedaudz piedega. Sauss sniegs, liels ātrums, liela berze – un slēpes piedeg," kalnu slēpošanas nianses atklāj Latvijas sportists.
Citās disciplīnās sportisti trasi iepazīst tikai sacensību dienā, bet nobraucienā, kas ir bīstamākā disciplīna, sportistiem ir jāveic braucieni. Turklāt treniņos ir jāveic vismaz viens pilns brauciens, savādāk var netikt pielaists sacensībām.
"Pēc trases apskates bija nedrošības sajūta, bet pēc finiša sapratu, ka viss nav tik traki. Ir, kur vēl pielikt. Daudz kļūdu, bija vietas, kur varēju labāk izbraukt," savu braucienu raksturo Zvejnieks.
Zvejnieks cer samazināt starpību ar vadošajiem kalnu slēpotājiem un sacensībās vadošajiem sportistiem gribētu zaudēt ne vairāk par 4,5-5 sekundēm. "Līderi jau brauc uz pilnu slodzi, viņiem īsti nav, kur pielikt. Bet man bija kļūdas un ir, kur pielikt."
Runājot par savām izredzēm, Zvejnieks jokojot atbild, ka "uz pirmo vietu nesitas". "Man uz rokas pirkstiem ir treniņi nobraucienā. Nobraucienu ir grūti trenēt, ir jāmeklē trases, jābūt lielai komandai, kas to visu organizē. Arī inventāram jābūt lielam, bet man nav tik daudz inventāra, jo nespecializējos šajā disciplīnā. Viss ir kā izmēģinājums – gan pieredzei, gan kombinācijai. Nobrauciens būs kā izmēģinājums kombinācijai, jo tur ir slaloms, kas situāciju kriteni izmaina. Tāpēc nobraucienā vairāk domāšu par trases iepazīšanu."
