Medijs: Latvija olimpiešiem piešķir vienas no dāsnākajām prēmijām pasaulē
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ietekmīgais medijs "Forbes" apkopojis katras Pekinas olimpisko spēļu dalībvalsts solītās prēmijas saviem sportistiem. Latvija šajā rangā ierindojusies augstajā sestajā vietā pasaulē, bet lielākā daļa no valstīm, kuras ir gatavas sniegt dāsnākas prēmijas, uz medaļām ziemas sporta veidos nepretendē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielākā daļa sportistu olimpiskajās spēlēs var vien cerēt uz ieguldītās naudas atpelnīšanu, raksta medijs "Forbes". Viņiem jācer uz pieticīgām stipendijām un retiem sponsoru līgumiem, kuri parasti nenosedz gadiem ilgos treniņu, ekipējuma, medicīnas un ceļošanas izdevumus. Taču tie, kuri kāps uz olimpiskā pjedestāla, var pretendēt uz vērā ņemamu prēmiju. Tiesa, šim olimpietim jābūt no pareizās valsts, piemin žurnālists Brets Naits.

Medijs "Forbes" tālab pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm uzrunājis katru no 91 dalībvalsts vai teritorijas pārstāvošo olimpisko komiteju vai sporta ministriju, lai noskaidrotu medaļnieku prēmiju apmērus katrā valstī. Gūts apstiprinājums, ka vismaz 32 valstīs medaļniekiem tiks piešķirtas tieši naudas prēmijas, bet tikai četrās valstīs par šādu nopelnu nav plānots piešķirt sportistiem kādu prēmiju.

Katra no dalībvalstīm salīdzināta pēc prēmijas apjoma par Pekinas spēlēs izcīnītu zelta medaļu individuālā sporta veidā, bet summa pārrēķināta uz tās vērtību ASV dolāros.

Latvijas olimpieši Pekinā pretendē uz sesto lielāko prēmiju pasaulē, aplēš "Forbes". Zelta medaļnieki šogad tiks atalgoti ar 142 288 eiro lielu prēmiju (apmēram 159 tūkstoši ASV dolāru), bet komandu sacensībās prēmija būs 462 862 eiro (477 tūkstoši ASV dolāru).

"Forbes" norāda, ka Latvija – gluži kā Vācija un Lihtenšteina – prēmē arī sportistus, kuri finišē dažas vietas aiz goda pjedestāla. Latvijas gadījumā uz prēmiju var pretendēt, finišējot olimpiskajā sešiniekā.

Lielāko prēmiju pasaulē piedāvā Honkonga, kura zelta medaļniekiem sola piecus miljonus Honkongas dolārus jeb 642 tūkstošus ASV dolāru. Tokijā pie tās tika paukotājs Kalons Čeuns, bet viņa tautieši ziemas sporta veidos vēl nekad nav izcīnījuši kādu medaļu.

Honkongai seko Turcija (383 tūkstoši ASV dolāru par zeltu), kas piedalījusies 17 ziemas olimpiskajās spēlēs, bet joprojām palikusi bešā, un Malaizija (283 tūkstoši ASV dolāru), kura tikai otru reizi uz ziemas olimpiskajām spēlēm nosūtījusi savu delegāciju.

Vēl virs Latvijas ierindojusies ziemas sporta veidu lielvalsts Itālija (201 tūkstoši ASV dolāru) un Kipra (168 tūkstoši ASV dolāru), kura arī vēl pie medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs nav tikusi.

"Forbes" izcēluši arī vairākus citus sportistu atalgošanas mehānismus. Lielbritānija un Islande medaļniekiem prēmijas neizmaksā, bet saviem sportistiem piedāvā dažādus grantus jeb finansējumu konkrētiem mērķiem. Zīmīgi, ka par medaļām nemaksā arī Norvēģija, kas 2018. gadā Phjončhanā sakrāja visvairāk medaļas (39).

Savukārt dažas citas valstis kā Horvātija saviem medaļniekiem nodrošina pensiju. Sākot ar 45 gadu vecumu, Horvātijas olimpiskie zelta medaļnieki mēnesī tiek pie valsts vidējās algas lieluma pensijas (apmēram 1100 ASV dolāru 2021. gadā). Sudraba medaļniekam tie ir 80% no vidējās algas, bet par bronzu – 60%.

Medijs norāda, ka ASV sportisti Pekinā, salīdzinot ar citu valstu pārstāvjiem, var cerēt uz niecīgu naudas balvu. Amerikāņi par zelta medaļu tiek pie 37,5 tūkstošu ASV dolāru lielas balvas. ASV sportisti gan arī var apgūt grantus un tikt pie veselības apdrošināšanas. Tiesa, to nosedz ASV olimpiskā komiteja, kas kā bezpeļņas organizācija pati vāc līdzekļus, bet negūst nodokļu maksātāju atbalstu.

Sporta lielvalstis Ķīna un Krievija iepriekš arī maksājušas saviem medaļniekiem, bet bija starp tām delegācijām, kuras izvairījās komentēt savus plānus Pekinas olimpiskajām spēlēm.

Tags

Pekinas ziemas olimpiskās spēles Pekina 2022 ASV Forbes Honkonga Horvātija Islande Itālija Ķīna Kipra Krievija Lielbritānija Lihtenšteina Malaizija Norvēģija Olimpiskās spēles Pekina Turcija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form