"Rīga ir sarūkoša pilsēta un šāda mēroga nacionālas nozīmes būvi izvietot pilsētas perifērijā, dodot iespēju atsperties kādai apkaimei, samazina centra potenciālu," tā otrdien raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja arhitekte Gunta Grikmane. Viņa darbojas Latvijas Arhitektu savienības padomes īpaši izveidotajā profesionāļu komisijā, kuras uzdevums ir izvērtēt Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamās atrašanās vietas.

Šobrīd no 36 piedāvātajām vietām arhitekti izvēlējušies 11: AB dambis, Andrejsala, Elizabetes iela 2, Ķīpsalas pludmale, Uzvaras parks, Rūpniecības preču tirgus pie Turgeņeva ielas, teritorija pie Spīķeriem, teritorija Salu tilta ziemeļaustrumu galā, teritorija pie Torņakalna, Skanstes iela un Zaķusala.

Atbildot uz jautājumu, vai projekta vietas izvēli ietekmē arī projekta dārdzība, arhitekte norādīja, ka liekas izmaksas var netikt akceptētas. Viņa sacīja: "Man grūti prognozēt, kur Rīgā būtu tā ļoti ideālā vieta, kur nebūs jādzen tādi pāļi kā AB dambī, jo tieši tas pats ir visā Rīgā – Rīga ir uz smiltīm un ūdens."

Grikmane solīja, ka arhitekti ar savu gala lēmumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles labākajām atrašanās vietām nāks klajā maijā.

Piedāvājam noskatīties raidījuma nozīmīgākās epizodes:

Arhitekte Grikmane sniedza ieskatu koncertzāles dažādo plānu vēsturē, kas turpinās jau kopš 1986. gada. Tagad izskatītas 36 iespējamās koncertzāles atrašanās vietas – .

Pirmais svarīgākais kritērijs, kas šo sarakstu saīsinājis – atrašanās vieta. Lai Rīgai mainoties, koncertzāle pēkšņi neizrādītos uzcelta laukos – .

Vēl viens būtisks kritērijs – atbilstoša publiskā ārtelpa. Tas bijis iemesls, kādēļ atmesta versija par koncertzāles celšanu Vidzemes tirgus teritorijā – .

Ķīpsalas pludmales nederīgums savukārt meklējams Daugavā – .

Savukārt valdības izraudzītā bijusī Komunistiskās partijas ēka Kronvalda parkā esot piemērota koncertzāles vieta, "ja piemiedz acis un neredz ēku" – .

Arhitekte skaidroja, kāpēc Rīgas Centrāltirgus rūpniecības preču tirdzniecības teritorija var nebūt īsti piemērota koncertzāles būvniecībai – .

Grikmane skaidroja, ka svarīgs faktors ir arī tas, cik ilgā laikā projektu var realizēt. Tas bijis viens no plusiem, izvērtējot iespējamo koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja, jo tam jau bija gatavas projekta skices – .

Atbildot uz jautājumu par iespēju koncertzāli būvēt kādā degradētajā teritorijā, arhitekte sacīja, ka šobrīd ir dzirdēti argumenti, ka arī Rīgas centrs esot degradēta teritorija – .

Par kultūras ministra cerību, ka arhitekti tomēr varētu izvēlēties iespēju būvēt koncertzāli Elizabetes ielā 2, arhitekte norādīja, ka tam viennozīmīgu atbalstu nevar sniegt – .

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit