"Eiropas pilsētu prakse ir ļoti dažāda un programmas budžeta lielums ir atkarīgs nevis no tā, cik miljonus piešķirs valsts vai cik miljonus būtu gatava piešķirt pašvaldība, bet drīzāk no pašas programmas satura," trešdien raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone. Viņa atklāja, ka valsts līdzfinansējuma daļa Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanai varētu veidot līdz 50% no kopējā budžeta, bet nepārsniedzot 10 miljonus eiro.

"Ja kāda no pašvaldības pilsētām būs izraudzījusies kā vienu no svarīgākajiem mērķiem attīstīt kādu ļoti būtisku kultūras infrastruktūras objektu, tad var gadīties tā situācija tāda, ka šī objekta dēļ attiecīgā budžeta programma ir ļoti, ļoti liela, salīdzinoši ar kādu citu pilsētu, kura savu kultūras attīstības dimensiju balstīs tikai uz tādām norisēm un aktivitātēm," teica Vilsone.

Savas pretenzijas uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 statusu izrādījušas deviņas Latvijas pilsētas – Daugavpils, Liepāja, Cēsis, Valmiera, Jelgava, Jēkabpils, Ogre, Jūrmala un Kuldīga. Vēl vairākas pašvaldības paudušas vēlmi kļūt par kāda pieteicēja partneri Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu norisē. Oficiālos pieteikumus vietvarām ir jāiesniedz līdz šā gada jūnijam.

Piedāvājam noskatīties raidījuma nozīmīgākās epizodes:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!