Šonedēļ apritēja gads, kopš prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, pēc kurām sākās demokrātijas aizstāvju masu protesti, bet ilggadējais diktators Aleksandrs Lukašenko tos apspieda, izvēršot arvien jaunas represijas pret opozīciju. Par to, kāda ir situācija Baltkrievijā šobrīd, vai ir cerības uz pārmaiņām un to, kā Lukašenko režīma rīcība ietekmē arī Latviju, trešdien 11. augustā pulksten 14 raidījumā "Spried ar Delfi" Monika Cālīte runāja ar aktīvisti, biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" vadītāju Inesi Vaivari un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas žurnālistu Andri Kārkluvalku.
2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās kā galvenā opozīcijas kandidāte izvirzījās kāda apcietinājumā esoša blogera sieva Svjatlana Cihanouska. Kaut viņa iemantoja lielu popularitāti, dienu pēc vēlēšanām tika paziņots, ka tajās ar vairāk nekā 80% balsu uzvarējis Lukašenko. Baltkrievijā sākās masu protesti un Cihanouska tika piespiesta bēgt uz Lietuvu.
Pēdējā gada laikā Baltkrievijas valdošajam režīmam izdevies publiskās protesta akcijas apspiest, simtiem opozīcijas aktīvistu arestējot, bet citus piespiežot emigrēt. Ar Baltkrievijas valdošo režīmu saistīti arī vairāki starptautiski skandāli, kā Romāna Protaseviča nolaupīšana no lidmašīnas un Vitālija Šišova noslepkavošana Ukrainā.
