Pieaugot spriedzei sabiedrībā, arvien biežāk no mediķiem, žurnālistiem un citu profesiju pārstāvjiem izskan sūdzības par saņemtiem draudiem un apmelojumiem, kā arī par policijas kūtrumu šādu gadījumu izmeklēšanā. Tagad Iekšlietu ministrija (IeM) Saeimā iesniegusi priekšlikumus administratīvās atbildības paredzēšanai par internetā izteiktiem draudiem, tikmēr Tieslietu ministrija (TM) plāno virzīt grozījumus Krimināllikumā, lai nepārprotami paredzētu sodu par viltus ziņu izplatīšanu. Par to Alina Lastovska 30. novembrī raidījumā "Spried ar Delfi" runāja ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (JKP) un Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV).

IeM norāda, ka līdz šim par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, tika piemērots naudas sods. Paredzēts, ka šis sods turpmāk varētu tikt attiecināms uz gadījumiem, kad traucēts ne tikai vairāku, bet arī vienas personas miers. Tāpat ņemot vērā, ka liela daļa naida izpausmju notiek digitālajā telpā, paredzēts likumu papildināt ar punktu par sabiedriskās kārtības traucēšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kā arī ar pantu, kas paredzēs sodu par draudiem izdarīt slepkavību vai citu smagu noziegumu.

Likumu rosināts papildināt arī ar pantu, kas sevī ietver diskriminācijas aizliegumu un pantu, kas paredz naudas sodu par darbību, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ.

Tikmēr TM pārstāvji pauduši, ka plāno Krimināllikuma grozījumus Saeimā iesniegt decembrī vai janvārī. Pašlaik pie atbildības par viltus ziņām var saukt pēc Krimināllikuma panta par huligānismu un TM atbildīgā darba grupa strādā pie variantiem, kā nepārprotami Krimināllikumā noteikt sodu par viltus ziņu izplatīšanu. Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka viens variants paredz "huligānisma pantā" noteikt sodu par nepatiesu ziņu vai izdomātu ziņu izplatīšanu, kas traucē sabiedrisko mieru vai kārtību. Viedokļu izteikšana netikšot sodīta, taču varēšot vērtēt soda piemērošanu par piemēram, nepatiesu izteikumu, ka vakcinācijas dēļ potētie cilvēki pēc kādiem gadiem nomiršot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!