Pagājušonedēļ stājās spēkā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums anulēt kompānijai "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) izsniegto apraides atļauju programmai "PBK Latvija". Telekompānijas pārstāvji šo lēmumu kritizēja kā nepamatotu un solīja pārsūdzēt. Īsi pirms NEPLP lēmuma telekompānija bija publiski paudusi apņēmību veidot uz krievvalodīgo auditoriju mērķētu saturu, kas aicinātu to vakcinēties. Par to, kā šie notikumi ietekmēs Latvijas mediju vidi un kā efektīvāk uzrunāt nelatviešus vakcinēties Alina Lastovska 2. novembrī raidījumā "Spried ar Delfi" runāja ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāri Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP) un PBK radošo direktori Žaklīnu Cinovsku.

Kā ziņo aģentūra LETA, NEPLP savu lēmumu pamatoja ar gada laikā PBK Latvija programmas darbībā konstatētiem trim būtiskiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem, tostarp gadījumu, kad izplatīta informācija, kas apdraud sabiedrības veselību vai var radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus. Proti, ka Covid-19 infekcija ir zema lipīguma slimība un no tās var pasargāties, ēdot siļķi.

PBK radošā direktore Žaklīna Cinovska gan publiski norādīja, ka NEPLP lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu programmai "Pirmais Baltijas Kanāls Latvija" uzņēmums uzzinājis masu medijos un pārsūdzējis, jo uzskata pat nepamatotu. Tostarp uzņēmums neilgi pirms izskanēja ziņas par apraides atļaujas anulēšanu publiski pieteica plānus veidot jaunu raidījumu ciklu "Būsim informēti un veseli", kas veltīts vakcinēšanās problemātikai Latvijā. Cinovska skaidroja, ka tādējādi kanāls atsaucies valdības iniciatīvai plānotā lokdauna laikā pievērst īpašu uzmanību krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju informēšanai par vakcinācijas pret Covid-19 iespējām.

Pati NEPLP "Delfi" norādīja, ka komentārus nesniegs kamēr turpinās tiesvedība.

Jāpiebilst, ka tieši krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju uzrunāšana vakcinēties aktualizējusies vairākkārt kopš pandēmijas sākuma, gan socioloģiskām aptaujām, gan reāliem datiem parādot, ka krievvalodīgo vidū valda lielāka skepse pret vakcinēšanos. Tomēr valsts valodas regulējums ir stingrs un neļauj, piemēram, vakcinācijas avīzes izplatīšanu svešvalodās, bet vienošanos par maigāku regulējumu politiķiem nav izdevies panākt.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!