Kaut jau no 15. novembra jābūt apturētām visu to pašvaldību deputātu pilnvarām, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19, īpatnēja situācija izveidojusies Jelgavas novadā, kur jau vairākkārt nav izdevies domes sēdē vienoties par nevakcinētu deputātu atstādināšanu. Cik joprojām Latvijā ir nevakcinētu pašvaldību deputātu, kādas ir iespējas panākt likuma ievērošanu un cik samērīgas ir likuma prasības – par to Andris Auzāns 6. decembrī raidījumā "Spried ar Delfi" iztaujāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ilzi Ošu un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci juridiskajos jautājumos Kristīni Kinču.
Jau vēstīts, ka Saeima pieņēma likumu "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam", kas nosaka, ka no 15. novembra tiek apturētas pret Covid-19 nevakcinēto vai to nepārslimojošo pašvaldības domes deputātu pilnvaras.
Uz deputāta pilnvaru apturēšanas laiku viņa vietā Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā stāsies nākamais kandidāts, kurš ieguvis sertifikātu. Ja aizvietotais deputāts iegūs Covid-19 sertifikātu, viņš varēs atsākt pildīt deputāta pienākumus.
Novembra sākumā pašvaldības uzraugošā ministrija vēstīja, ka 92% no deputātiem ir vakcinēti, uzsākuši vakcinācijas kursu vai ir pārslimojuši Covid-19 vīrusu. Nevakcinēti deputāti tolaik bija 20 pašvaldībās. Pa vienam vai vairākiem deputātiem bez Covid-19 sertifikāta bija Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Dienvidkurzemes, Ventspils, Jelgavas, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Cēsu, Valkas, Gulbenes, Alūksnes, Balvu, Varakļānu, Rēzeknes un Līvānu novadā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
