Pētījumā, kurā iesaistīti vairāk nekā 800 Latvijas mediķu, secināts, ka Covid-19 pandēmijas laikā strauji pieaugusi tādu traucējumu kā depresija un trauksme izplatība viņu vidū, atsevišķās grupās pārsniedzot pat pusi ārstu. Par to Monika Cālīte 21. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" runāja ar pētījuma autori, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēju Lauru Valaini un veselības ministra padomnieci politikas plānošanas jautājumos Martu Krivadi.
Pirmie pētījuma dati tika ievākti Covid-19 pandēmijas sākumā 2020. gada aprīlī un maijā no medicīnas iestādēm visā Latvijā. Jau tad konstatēts, ka depresija uzrādījās 24%, bet trauksme 17% medicīnā nodarbināto. Vislielākie traucējumi gan radušies otrās ārkārtējās situācijas laikā 2021. gada februārī, kad depresija tika konstatēta 43%, bet trauksme 29% respondentu. Šovasar simptomu izplatība sarukusi, bet joprojām bijusi būtiski lielāka, nekā pandēmijas sākumā - depresija konstatēta 37%, bet trauksme 27% respondentu.
Lielāks depresijas un trauksmes risks konstatēts gados jaunākiem mediķiem, kā arī tiem, kas strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā. Secināts arī, ka ģimenes ārsti ir mediķu grupa ar lielāko depresijas un trauksmes risku, starp kuriem šī gada sākumā depresijas simptomi bijuši 53% respondentu.
Lai uzlabotu mediķu psihisko veselību, pētnieki iesaka domāt par ārstniecības personas "sargājošu" likumdošanu, kā arī mediķu skaita palielināšanu, lai varētu nodrošināt atpūtas un darba līdzsvaru.
