Sūrā ikdiena: 'Stiprini stipros' aicina atbalstīt ģimenes, kurās ir aprūpējams tuvinieks
Teksts: Dita Vinovska
Martai ir 33. izmēra apavi, bet, tā kā likuma priekšā viņa ir pilngadīga, ģimenei par specializētajiem apaviem ir jāmaksā vairāk, akcijas "Stiprini stipros" laikā stāsta viņas mamma Inga Rubene. Bērna pieaugšana ne visās ģimenēs nozīmē spārnu izplešanu un došanos neatkarīgā dzīvē. Tas var būt arī stāsts par to, ka jau tā stiprajiem tuviniekiem jākļūst vēl stiprākiem un, iespējams, nabagākiem.
Jau piekto gadu "Delfi" sadarbībā ar "Ziedot.lv" uzsāk akciju "Stiprini stipros". Tās mērķis ir palīdzēt ģimenēm, kurās ir aprūpējams tuvinieks. Tās laikā notiek līdzekļu vākšana akūtu vajadzību nodrošināšanai, kā arī tiek meklēti ilgtermiņa risinājumi cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.
"Šogad mēs "svinam" projekta "Stiprini stipros" piecgadi. Kad sākām šo projektu 2018. gadā, mēs ļoti padziļināti sākām pētīt sociālās aprūpes problēmjautājumus valstī," atceras "Delfi" mārketinga un projekta "Stiprini stipros" vadītāja Elise Bikova. "Šo gadu laikā ir paveikts patiešām daudz – gan savākti ziedojumi, palīdzot neskaitāmām ģimenēm visā Latvijā, gan mainīta likumdošana. Tomēr šis projekts nav svētki. Šīs projekta piecgades svinības, tāpat kā daudz Latvijas ģimeņu pilngadības svinības, ir patiešām bēdīgas, jo tās parāda, ka sociālā aprūpe mūsu valstī nav sakārtota un šos robus turpina aizpildīt sabiedrība ar labdarības akcijām un ziedojumiem. Mēs, "Delfi", vēlamies rast risinājumu sociālās aprūpes problēmai tās saknē, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs saņemtu pienācīgu sociālo aprūpi!"
Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norāda: "Akcija "Stiprini stipros" atvērusi priekškaru uz tām dzīvēm, kas noris bezspēcībā, cilvēkam esot piekaltam pie gultas. Un itin bieži šādu dzīvi pavada līdzcilvēku izdegšana. Sabiedrība ar saviem ziedojumiem parādījusi, ka tai rūp ģimenes, kuras kopj smagi slimus tuviniekus. Šis tas ir izkustējies arī valsts un pašvaldības atbalstā. Piemēram, pateicoties akcijai, enterālās barošanas pārtika ir valsts apmaksāta, un tas vienkāršiem vārdiem nozīmē, ka smagi slims cilvēks, kurš vairs nespēj pats uzņemt pārtiku un barojams caur zondi, nenomirs badā, ja nespēs atļauties ik mēnesi par speciālo pārtiku samaksāt līdz pat 300–600 eiro. Šogad arī valsts uzsāks apmaksāt medicīnisko dzeramo papilduzturu, kas, līdzīgi kā medicīniskā pārtika, ir būtisks dzīvības nodrošināšanai."
Trūkst aprūpētāju, un palīdzība tikai "uz papīra"
Iepriekšējos gados sabiedrība ir saziedojusi 323 511,10 eiro, kas ir bijis būtisks atbalsts ģimenēm ar aprūpējamu tuvinieku, tomēr valstiskā līmenī problēma joprojām pastāv, risinājumi parādās gausi.
Joprojām nav iespējams atrast aprūpētājus, jo piedāvātā samaksa ir neadekvāti zema un nav darbinieku, kas par to būtu gatavi veikt šo emocionāli un fiziski smago darbu. Arī garantētais stundu apjoms, ko sedz pašvaldība, ir nepietiekams un nenoņem no ģimenēm aprūpes slogu.
— Rūta Dimanta, "Ziedot.lv" vadītāja
Daļa cilvēku, kam nepieciešams aprūpētājs, piemaksā no sava budžeta, lai palīdzību būtu iespējams saņemt. "Tas nozīmē, ka arī aprūpētāji joprojām ir ļoti neaizsargāti. Mēs varbūt sarunājam kaimiņieni, kam mēs maksājam par to, ka pieskata mūsu tuvinieku, bet "uz papīra" izskatās, ka ģimenei palīdzība nav vajadzīga." Nereti ir tā, ka pašvaldība varbūt ir gatava piešķirt noteiktu pakalpojuma apjomu, bet nav cilvēku, kas par noteikto samaksu ir gatavi strādāt.

"Pārsvarā tā arī ir – lai jūs noturētu pašvaldības apmaksāto aprūpētāju, ir jāpiemaksā no savas kabatas, jo citādi tas cilvēks, aprūpētājs, nevar izdzīvot. Problēma ir tajā, ka bieži vien formāli, no Labklājības ministrijas (LM) pozīcijas skatoties dokumentus, pakalpojums ir nodrošināts, bet realitātē tas tā nedarbojas," uzsver Dimanta, paskaidrojot, ka cilvēkam joprojām ir jābūt ļoti trūcīgam, lai valsts vai pašvaldības nodrošināto palīdzību saņemtu.
Rūta Dimanta, "Zietot.lv" vadītāja
"Dzīves dārdzība problēmas tikai pastiprina," viņa atgādina, "dārgāki kļūst gan medikamenti, gan aprūpes preces, arī ikdienas izdevumi ir lielāki. Un ģimenēm, kas kopj smagi slimus tuviniekus, palielinās arī visas citas izmaksas."

Dimanta arī neslēpj, ka daudziem grūtības sagādā terminoloģija, kas jālieto, lai pakalpojumu saņemtu. "Tev ir jāorientējas visā valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmā, lai kaut ko dabūtu." Cilvēkam ir jāprot ļoti pareizi pieprasīt to, kas viņam ir vajadzīgs. "Mēs katru gadu kā no jauna tos noteikumus mācāmies, jo tie nav atmiņā paliekoši, tu nevari saprast, kuram ir pieskatīšana, asistēšana... Asistents, aprūpētājs, mājas aprūpe... Es runāju par to, kas ir vajadzīgs, bet, ja es runāju nepareizā terminoloģijā, bieži vien nedabūju to pakalpojumu," situāciju ieskicē "Ziedot.lv" vadītāja.
Pieaugšana sūra gan emocionāli, gan finansiāli
Jau pagājušajā gadā rakstījām, ka pēdējo gadu laikā pozitīvas pārmaiņas skārušas ģimenes, kurās aprūpējamais tuvinieks ir bērns. Bērni ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešama īpašā kopšana un palīdzība pārvietošanās atbalstam un pašaprūpei ārpus mājokļa, var saņemt asistenta pakalpojumu – konstantas 80 stundas mēnesī. Tāpat viņi var saņemt pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu – līdz 80 stundām mēnesī – bez ienākumu situācijas izvērtējuma.

Bērniem pieaugot, palielinās arī slogs uz viņu vecāku pleciem. Invaliditātes likums nosaka, ka pašvaldības ar aprūpi saistītu palīdzību bez ienākumu izvērtējuma ģimenēm nodrošina līdz brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Protams, tām ir tiesības palīdzību nodrošināt ilgāk. Un daļa pašvaldību to arī dara. Piemēram, Rīgā aprūpi dzīvesvietā nodrošina līdz 20 gadu vecumam. Tiesa, ir pakalpojumi, kas, tāpat kā citur Latvijā, arī Rīgā ir pieejami līdz 18 gadu vecumam.

Un kas notiek, kad bērns sasniedz 18 gadu (vai 20 gadu) vecumu? Kā parāda cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, stāsti, jaunietis pēkšņi nekļūst neatkarīgs un patstāvīgs. Arī cilvēkam, kas jau ir izaudzinājis bērnus, var būt nepieciešama aprūpe, piemēram, ja piedzīvots insults.

Rūta Dimanta arī piebilst, ka 80 stundu aprūpe bērniem no 5 gadu vecuma ne vienmēr ir pilnvērtīgs pakalpojuma apjoms, ja vecāki paralēli aprūpei strādā pilnas slodzes darbu. Viņa to salīdzina ar bērnudārza nodrošināšanu līdz pulksten diviem dienā.
Būtisku uzlabojumu pēc pašvaldību reformas neredz
Iepriekšējos gados "Stiprini stipros" laikā gan Labklājības ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) bija pārliecināta, ka situācija ar aprūpes pakalpojuma pieejamību uzlabosies pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Uz papīra tā patiešām ir – aprūpes pakalpojums nu pieejams visā Latvijā, neesot neviena novada, kurā tas nav pieejams. To LM pārstāvis Aldis Dūdiņš apliecināja arī "Delfi" raidījumā "Šķēršļu josla".
Tomēr – vai dzīve reģionos šajā jomā tiešām uzlabojusies? Piemēram, jau minētajā stāstā par Martu, kas dzīvo Kandavā, – daļa pakalpojumu, kas iepriekš bija pieejami pašu pilsētā, nu saņemama tikai Tukumā. Ergoterapija, fizioterapija meitenei nozīmē 30 kilometru ceļu vienā virzienā. Ģimene ir ļoti pateicīga par to, ka divas reizes nedēļā pašvaldība nodrošina transportu uz dienas centru Tukumā, tomēr kopumā uzskata – pēc reformas pakalpojuma pieejamība ir pasliktinājusies.

Kādi ir "Ziedot.lv" secinājumi – vai pašvaldību reforma aprūpes pakalpojumu tiešām nav uzlabojusi? "Mums šādu ziņu nav, mēs neesam to pētījuši," atbild Rūta Dimanta, vienlaikus paužot bažas, ka sociālo pakalpojumu jomā dažviet situācija ir pasliktinājusies. Piemēram, Carnikavas novadu pievienojot Ādažu novadam, pasliktinājusies situācija ar brīvpusdienu pieejamību. Labdarības organizācijas vadītājai nav pārliecības, ka līdzīga situācija nevienā pašvaldībā nav arī aprūpes jomā.

"Apvienojot pašvaldības, ir jautājums – vai "pievelkas" labākajam standartam vai zemākajam budžetam? Man nav tādas statistikas, bet tas, ka ATR vēl nav beigusies, jo mēs neredzam nekādus uzlabojumus, gan ir tiesa. Tā vajadzība cilvēkiem pēc labdarības atbalsta nemazinās. Nāk un lūdz gan aprūpētājus, gan cita veida palīdzību, ko vajadzētu nodrošināt pašvaldībām," novērojusi Dimanta.
Mēs sakām lielu paldies tiem, kas jau ir atbalstījuši projekta "Stiprini stipros" mērķus un varoņus, – aģentūrai "VUCA Communications", "Httpool", "Radio Skonto", "Radio Skonto Plus", "Radio Tev", "DScreens" un "Mobilly".

Mūsu sadarbības partneri, kas palīdzēja tapt "Stiprini stipros":
VUCA communications:
Radošā direktore: Ieva Bite
Galvenais mākslinieks: Klāvs Lauls
Projektu direktore: Ieva Kasparāne
Projektu vadītāja: Linda Liukiša
Animators: Valters Mednieks
Foto un video
WE SHOOT STORIES
Audio un balsis
Vitāls Germans ieraksti.lv
Atis Zviedris
Vadims Dikodorovs

Mēs aicinām ikvienu atbalstīt Latvijas stiprākās ģimenes, daloties ar to stāstiem un ziedojot aprūpētāja apmaksai. Stiprini stipros!