Uz saturu
Tas ir vnk LOL*
'Sociālo tīklu valoda' iespiežas jauniešu ikdienas saziņā
* Tas ir vienkārši smieklīgi
Sociālie tīkli iespaido ne tikai mūsu ikdienu, bet arī valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitīva ziņa. "Šobrīd mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekšmeta, parādības vai īpašības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski," stāsta Rīgas 64.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lauma Muižniece. Lai izzinātu sociālās tīklošanās vietņu ietekmi uz valodas izjūtu un lietojumu, iztaujājām ekspertus, amatpersonas un pašus jauniešus.
Kas ir literāra valoda?
Lielākā daļa cilvēku teiktu, ka tā ir gramatiski pareiza valoda ar pareizi ievietotām pieturzīmēm, bez hibrīdtekstiem, barbarismiem, taču par vienu pareizo definīciju ir grūti vienoties.

Šo jēdzienu lūdzām izskaidrot arī latviešu literatūrzinātniecei, valodniecei un Saeimas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura stāsta, ka ''literāra valoda ir valodas paveids, kas raksturo kultūrtautas". "Ar literārās valodas palīdzību, mēs varam savstarpēji vieglāk sazināties. Ir ļoti svarīgi, lai bez literārās valodas ir vēl valodas paveidi - dialekti, izloksnes, kas ir valodas bagātināšanas avots,'' viņa papildina.

Egils Levits
Valsts prezidents
"Valoda ir domāšanas instruments, un, cik labs ir šis instruments, tik laba ir to cilvēku spēja domāt. Gandrīz nav iespējams domāt ārpus valodas."
Latviešu un angļu valodas mikslis
Tieši no jauniešiem ir atkarīgs, cik ilgi vēl latviešu valoda būs dzīva un kā tā attīstīsies. Bieži, ejot pa ielu vai novērojot jauniešus kafejnīcā pie blakus galdiņa, varam dzirdēt, ka šie vienaudži, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, spēj tajā sarunāties, tomēr izvēlas runāt angļu vai kādā citā valodā, jo viņi paši apgalvo, ka tā ir ērtāk.

Valsts prezidents Egils Levits uz jautājumu, vai jaunieši ir apzinīgi latviešu valodas lietotāji, atbild: ''Varu teikt, ka daļa izmanto, bet lielākā daļa – nē. Ir tāds priekšstats, ka vien ar latviešu valodas pamatzināšanām pietiek, bet diemžēl tā nav. Valodas līmenis ir jūtami samazinājies, tomēr tā nav jaunās paaudzes problēma, bet gan tehnoloģiju. Ir iespēja, ka pati sabiedrība mazāk pievērš uzmanību literārai valodai.''

''Es vairāk sliektos uz to, ka ir neizpratne [jauniešu vidū] par to, kāpēc tas, kam jau ir vārdi un nozīme, ir jālatvisko neizskaidrojamos terminos un jēdzienos. Mēs dzīvojam sociālo tīklu vidē, kur šie vārdi ir pieejami angliski. Valodas lietojums ir par ērtību, lai mēs varētu izmantot vārdus un pielietot tos ikdienā, pasakot to, ko domājam,'' uzskata Līva Kalnača, sociālo mediju un digitālās vides pētniece.

Anita Muižniece
Izglītības un zinātnes ministre
''Man, ar nožēlu, bet ar lielu izpratni vienlaikus jāsaka, ka ir bažas par to, vai spēsim saglabāt tādu valodu, kāda tā ir. Ļoti liela nozīme ir tam, kā skolotājs spēj ieinteresēt. Valodu nekopjot un nepadarot interesantu, bērniem zūd valodas vērtības sajūta.''
Kas jauniešus neapmierina vienaudžu valodā?
Nepareizs komatu lietojums (21%)
Vārdi, kuros nav ievēroti gramatikas pamatlikumi un stilistiski nepareizi teikumi. "Reizēm neapmierina, ka tiek pielaistas pirmās klases līmeņa gramatikas kļūdas."
Anglicismi, rusicismi un hibrīdteksti (17%)
Jaunieši atbildēs īpaši uzsvēra, ka nav nepieciešamības kombinēt latviešu valodu ar citām valodām - tā esot necieņa. "Lai gan ir vieglāk izteikties angļu valodā, kārtīgi pacenšoties, nepieciešamos vārdus ir iespējams atrast arī latviešu valodas vārdu krājumā."
Pārmērīgi lietoti izdomāti, jocīgi un dažreiz nesaprotami saīsinājumi (14%)
Tie var būtiski ietekmēt cilvēka vēlmi turpināt komunicēt, jo bieži vien šis asociējas ar jēdzienu "sausa saruna". "Pārāk daudz saīsinājumu un frāzes no citām valodām šķiet bezjēdzīgas, padara tekstu bezpersonisku. Šķiet, ka pusaudži ar tiem pārspīlē."
Avots: "Storygram" skolas dalībnieku veikta aptauja, kas notika 2022.gada martā
Kā jauniešiem iemācīt valodu un likt apzināties tās vērtību?
"Robeža starp valodām kļūst trauslāka. Arvien biežāk nākas pamatot vajadzību apgūt dzimto valodu, jo daudzi jaunieši atzīst, ka ar Latviju savu nākotni nesaista - viņi studēs ārzemēs vai strādās šeit starptautiskos uzņēmumos, kuros saziņa notiek angļu valodā," norāda latviešu valodas skolotāja Lauma Muižniece.

Viss sākoties no ģimenes – tas, kā bērni jau pirmajos dzīves gados redz valodu un kultūru, var lielā mērā izšķirt tālākās izvēles. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece vairākkārt uzsver, ka liela loma ir arī pedagogiem, taču atzīst: ''Nav tādas receptes – ja skolā būs šādi nosacījumi, tad viss būs kārtībā. Nē, skola var izdarīt visu iespējamo, ģimene var izdarīt visu iespējamo, bet tālāk tas ir atkarīgs no katra paša.''

Tāpat būtiski pieminēt, ka valodu ietekmē ikviens apkārtējās sabiedrības loceklis. "Kā mēs paši runājam – politiķi, mediju cilvēki, sabiedrībā pazīstamas personas... Ja mēs arvien vairāk stāstīsim un rādīsim piemēru, ka ir forši runāt, ir forši zināt sen piemirstus vārdus, arī jaunieši no tā ietekmēsies," spriež ministre.

Janīna Kursīte-Pakule
Filoloģe, Saeimas deputāte
"Īstā latviešu valoda, ienākot daudz svešvārdiem un hibrīdtekstiem, var pazust. Visa atbildība ir jaunajai paaudzei. Ir tāds aizmirsts izteiciens - sirds vībotnēs - to agrāk teica par iemīlējušamies. Iemīlēties var ne tikai otrā cilvēkā, bet mīlēt var arī valodu, savu zemi, savu novadu, savus vecākus. Kad sirds ir vībotnēs, tad valoda nepazūd, kad sirds ir nekur, tad arī valoda ir nekur."
Vai valoda bojājas?
Dzīvojam steidzīgā laikmetā, kad bieži vien, lai ātri nodotu informāciju, nav laika rakstīt formāli un gramatiski pareizi. Gandrīz ikviens, tērzējot sociālo tīklu vidē, ir izmantojis saīsinājumus vai garumzīmes vietā uzrakstījis divus patskaņus. Tāpat ikdienas steigā ierunājam balss ziņas, kas prasa mazāk piepūles un laika, arī emocijzīmēm ir liela nozīme savstarpējā komunikācijā. Cik lielā mērā sociālie tīkli ietekmē gramatiski pareizu latviešu valodu, un vai ar to ir jācīnās?

Pētniece Kalnača ieskicē vienu no būtiskākajām atšķirībām bezkontakta saziņā: "Visas ziņas, ko mēs saņemam, patērējam kādā kontekstā. Viedtālruņos problēma ir tā, ka sūtītājs nekad nezina, kādā kontekstā saņēmējs to patērēs." Līdz ar to katram vēstījumam, kas nonāk pie adresāta, nokrāsu iedod vide, kurā tas tiek uztverts. Pat pozitīvākā ziņa dažu sekunžu laikā var tikt uztverta negatīvi.

Par valodas sabojāšanu filoloģei Kursītei-Pakulei ir savs viedoklis: "Katra jauna paaudze teica – valoda tiek neglābjami bojāta. Jā, valoda mainās ar katra jauna saziņas veida vai paņēmiena ienākšanu. Ienākot radio, parādījās radio diktoru balsis, tomēr, ienākot televīzijai, tā arī atstāja iespaidu. Sociālie tīkli noteikti atstāj iespaidu arī rakstībā, tomēr ne tik daudz runā. Skatoties no malas, notiek valodas vienkāršošana, un, iespējams, notiek mūsu kā cilvēcisku būtņu vienkāršošanās."

Valodu sociālajos tīklos lielā mērā ietekmē influenceri jeb satura veidotāji ar lielu atpazīstamību. Influencere Kristīne Beitika pauž uzskatu: "Pareiza valodas lietošana ir cieņa pret lasītāju. Visam svarīgākais ir saturs, ko influenceris veido, tāpēc viņam seko, taču valoda ir viens no kopējā tēla veidošanas aspektiem. Valoda arī liecina par attiecīgā influencera izglītības līmeni."

Ko iesākt ar emocijzīmēm?
Neviens no uzrunātajiem valodas lietotājiem emocijzīmes neatzīst par problēmu, tieši pretēji – tās atdzīvinot tekstu. "Tas palīdz un dažādo, papildina tekstu. Emocijzīme būtībā ir vārds, kurš izsaka attieksmi," uzskata Levits.

Savukārt Kalnača atzīst: "Emocijzīmju loma ir milzīga! Ja runājot ir iespēja izmantot žestus, mīmiku, balss toni, rakstiskā vidē, mums tas viss tiek liegts. Var izmantot caps lock (poga, kas aktivizē lielo burtu ievadi – aut.piez.) un pieturzīmes, lai paustu savu tēlu un nostāju, bet idejiski tieši emocijzīmes ir tās, kas ļauj izteikt visas savas domas un piešķir sarunai nokrāsu."

"Tu losis esi"
Lietišķajos rakstos esam formāli, taču savu attieksmi paužam tieši sarunvalodā. Līdz ar brīvāku stilu sociālajās vietnēs tiek izmantoti arī vārdi ar daudz spilgtāku un izteiksmīgāku nokrāsu. Tas ir veids kā izteikt gan pozitīvas emocijas, gan arī dažādas negācijas. Tieši negācijas ir viena no visvairāk pamanākāmajām "blaknēm", kas neierobežoti izplatās sociālajos medijos.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, filoloģijas doktore Sanita Martena skaidro: "Nelietišķos rakstos izplatās negatīvisms, jo lietišķie raksti ir funkcionāli un neemocionāli. Savukārt, teksti, kas nav lietišķie raksti, ir tie, kuros izskan cilvēku viedokļi, tiek paustas izjūtas, un tie būs emocionāli, tas nozīmē, arī ar negatīvām emocijām pielādēti. Negatīvi komentāri un valoda parādās sevišķi, ja ir anonīms rakstītājs. Valoda ir tikai drēbes, ārējā forma, briesmīgāks ir tas saturs, kas ir zem šīm drēbēm. Lai mainītu kāda cilvēka valodu, ir jāmaina saturs, daudz jāstrādā ar viņa emocijām, izglītošanu. Tad mainīsies arī valoda. Nomainot mēteli, cilvēks nemainās."

Savukārt Kursīte-Pakule uzsver: "Es nedomāju, ka ir jāievieš cenzūra, taču, manā personīgajā skatījumā, katram komentāram jābūt vārdam un uzvārdam. Tas rada atbildību, ir jābūt atbildībai par to, ko darām, un vārdiem, ko rakstām."

"Es drīzāk teiktu, ka tas [negatīvisms] ir saistīts ar sociālajiem medijiem, tie motivē negatīvus rakstus, jo cilvēki daudz vairāk reaģē uz strīdīgām lietām. It īpaši "Twitter", kur ir mazs simbolu skaits, motivē nevis izvērst akadēmiskas debates, kur skaidro, kam tu nepiekrīti, ar trīs argumentiem un rezumē, un pavadi laiku, lai uzslavētu pirms kritizē, bet tu uzreiz saki: "Nē, tu losis esi!" Es domāju, ka esam pieraduši pie tā, ko redzam sociālajos tīklos, ka tas visticamāk ir negatīvs," saka jaunais epidemiologs, aktīvs sociālo tīklu lietotājs Ņikita Trojanskis.
Autori
Annika Dukse
Rīgas 64. vidusskolas 9. klases skolniece
Jete Mezīte
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece
Unda Streļča
Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece
Roberts Gailītis
Rīgas Angļu ģimnāzijas 12. klases skolnieks
Kate Kornejeva
Rīgas tehniskās koledžas 2.kursa studente
"Delfi" modernās žurnālistikas skola jauniešiem #Storygram. Sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru un organizāciju “Internews". Ar skolēniem strādāja "Delfi" komanda: "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere, "Delfi TV" producente Alīna Lastovska, fotoredaktors Kārlis Dambrāns, sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks, "Delfi Brand Studio" galvenā redaktore Kristīne Melne un Nacionālo ziņu nodaļas redaktore Danute Tomsone
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.