Frāze "Jo kūkas ir jāēd!" pēdējo gadu laikā appludinājusi ne vien sociālos tīklus, bet kļuvusi par teju vai moto ikvienam mājas konditoram, kas savā virtuvē gatavo visdažādākos saldos šedevrus. Tomēr tortes un kūkas nav vis pēdējo gadu modes kliedziens – ar izcili gardām kūkām lepojās arī padomju restorāni un kūkotavas. Ieskatu vēsturē piedāvā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, iepazīstinot ar Latvijas konditoriem un viņu darba augļiem dažādos laikos.

Vārds torte cēlies no itāļu torta, agrāk no latīņu: tōrta, kas nozīmē 'apaļa maize'. Torte ir samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un parasti tortes virsma ir rotāta. Klātesošas gandrīz jebkuros vērā ņemamos svētkos, tortes priecē gan bērnus, gan pieaugušos.

Eiropā zināmākās ir vācu Švarcvaldes ķiršu kūka, krietni bagātināta ar ķiršu degvīnu un Lincas torte no smilšu mīklas ar jāņogu ievārījuma pildījumu, austriešu Zahera torte – šokolādes biskvīts ar aprikožu ievārījumu un šokolādes glazūru, kā arī ungāru Doboša torte ar daudzām kārtām, šokolādes-sviesta krēma pildījumu un karameles glazūru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit