Antonijas iela – kebabnīca 'Food Box'
Tik daudz pēdējā laikā bijušas vilšanās ar dažādām ēstuvēm un īpaši ar kebabiem, tāpēc nolēmu, ka ir jāparāda priekšzīme visiem amatieriem un kotlešu stūķētājiem lavašā. Pierunāju Ms.L, jo kebabi nav viņas mīļākā maltīte un MiniMe, ka jāapmeklē ēstuve, par kuru varu likt galvu ķīlā, ka viss būs līmenī. Pēc dažiem pārrunu brīžiem uzņēmu kursu uz Antonijas ielu 6a, kur atrodas kebabnīca “Food box”.
Biju šajā ēstuvē apmēram pirms pusgada, tas bija brīdis, kad šo kebabnīcu ievietoju Nr. 1 pozīcijā un visiem stāstīju, cik tur gardi, sulīgi un lieli kebabi. Tā vien likās, ka gaļa marinēta fatimas asarās – vienu vārdu sakot – perfekti!
Piebraucām pie ēstuves, ar auto novietošanu problēmu nebija. Pie kebabnīcas bija izvietoti galdiņi, kas šo ēstuvi padarīja lielāku, ja tā var teikt, jo iekštelpas šeit ir diezgan pieticīgā izmērā un pīķa stundās (lasi: pusdienlaikā) šeit ir grūti tikt pie sēdvietas iekštelpās.
Iekštelpās kopš pēdējās apmeklējuma reizes nekas nebija mainījies. Telpu izmērs – tas pats miniatūrais, taču joprojām var ieliet bezmaksas tēju no patvāra, kas ir ļoti forši. Diezgan liela rosība, kas vairāk vilka uz bardaka pusi. Biju aizmirsis, ka šeit nevar norēķināties ar karti, tāpēc pēc pasūtījuma veikšanas nācās viena kvartāla ietvaros apmeklēt naudomātu.
Atgriezos atpakaļ un veiktais pasūtījums mani sāka mazliet uztraukt. Meitene, kura pieņēma pasūtījumu, kaut kur bija aizgājusi, čalis, ar vienu aci skatoties uz kebabgrilu ar otru uz kases aparātu, jautājošā formā nosauca man cenu. Kāds no apmeklētājiem atnāca pajautāt dakšiņu, jo nebija iedota, uz ko saņēma atbildi, ka dakšiņas beigušās un, ja viņam vajag, var iet pats nomazgāt…. !?!
Par pasūtījumu – pasūtījām kebaba komplektus. Bija lietas, kas bija izsvītrotas no ēdienkartes, tāpēc izvēle bija salīdzinoši ierobežota. Sūtījām durum kebabus, jo tajos parasti ir vairāk gaļas.
Iedeva mums karotīti ar numuru un aizgājām apsēsties – jā, mēs iekštelpās dabūjām vietu pie galdiņa. Sēžam un gaidām. Skatos, vairāki apmeklētāji nāk ar dzērieniem, mums komplektiem arī bija tādi paredzēti un nolēmu pajautāt, vai varu paņemt tagad, vai mums nesīs ar pasūtījumu. Saņēmu atbildi, tādā pa pusei aizvainotā tonī, ja to tā var nosaukt, jā vari ņemt pats, jo mēs esam slinki un nenesam neko….. !?!
Nodomāju, ok, mazums, smaga diena un tā…. Domas kavējās atmiņās pie iepriekšējās kebaba pieredzes un izslēdza jebkādu negatīvismu – es gaidīju savu sulīgi bagātīgo fatimas asarās marinēto brīnumu!
Kopumā par telpām – kā jau minēju, visam tāda kā bardaka piegarša un tikai pavisam neliela kārtības atraudziņa, jo galdus nenovāca salīdzinoši ilgi, grīdas netīras, galds (rakstu tikai par to, pie kura sēdēju) lipīgs, tātad arī nav tīrīts, kas pie tik lielas cilvēku plūsmas ir absolūti nepieņemami un patīkamo pasēdēšanu sabojā.
Kopumā pagāja kādas 30, varbūt 40 minūtes un pie mūsu galda kursu bija uzņēmusi meitene, kas pieņēma pasūtījumu. Viņa kaut ko nesa. Īstenībā man likās, ka tā meitene ir no citas planētas, vai vismaz, kā minimums, atradās citā dimensijā. Lēnas plūstošas kustības, neskaidrība par viņai uzdotiem jautājumiem un tikpat lēnas un plūstošas atbildes. Iespējams, ka čalis, kurš klientam lika mazgāt dakšiņu, ir kaut kāds enerģētiskais drakula un izsūca daļu no meitenes enerģijas.
Atnesa kartupelīšus un ķiploku mērci. Kartupelīši izskatījās tā nedaudz dīvaini (maigi izsakoties). Tās bija kartupeļu fosīlijas, kas izskatījās tā, it kā būtu tīrīts friteris un, lai neietu zudumā, tās šausmas uzliktas uz šķīvja. Virskārta trauciņam vēl bija so, so…. Taču tas, kas bija atrodams zem virskārtas, nu nezinu, man personīgi būtu kauns kaut ko tādu likt uz šķīvja un saukt par ēdienu. Arī sāls nebija žēlota, likās, ka kartupeļu kūrētājam bija paslīdējusi rociņa.
Neliels cerību stariņš pavīdēja, kad atnesta tika otrā kartupelīšu porcija. Teikšu godīgi, kā diena pret nakti. Nepārcepti, nepārsālīti – perfekti.
Tad nāca kebabu kārta. No sākuma savus kebabus saņēmām Es un MiniMe, pēc pavisam īsa mirklīša arī Ms.L tika pie savējā. Teikšu kā ir – sūds un pieci! Izmērs, kas paredzēts midžetiem…. Plāns, vaļīgs un vēss… Meitene no citas dimensijas sākumā gribēja atņemt manu kebabu, jo pati domāja, ka ir kļūdījusies un atnesusi ne to kebabu, taču es, izsalcis būdams, jau paspēju iekosties un bija par vēlu. Kā vēlāk noskaidrojās, tad kļūdas nebija.
Lietas būtību tas nemaina. Kebabs, kādu es to atcerējos no iepriekšējām reizēm, šoreiz bija tikai vāja atraudziņa. Nožēlojami pavirši izpildīts darbs un garšu arī varēja nolaist podā, jo arī te kaut kas nebija kā iepriekš – sauss, bez superīgās mērcītes, maz gaļas un pavisam dīvaina piegarša. Tāpat vienam no kebabiem bija piededzināts lavašs. Īsāk sakot, dziļa vilšanās, neizpratne un kauns par to, ka cīņubiedriem šo ēstuvi ieteicu kā perfektāko kebabnīcu, kurā ir būts.
Labierīcības – kā jau varēja gaidīt no pieredzētā ēdamzālē, arī šeit nebija nekas spīdošs. Netīrīts, pilns ar atkritumiem, smaka un aklo snaiperu atstātās šaušanas pēdas. Bēdīgi… vienīgais, kas lika pasmaidīt, bija zīmējums pie sienas pa ceļam uz tualeti.
Secinājums: pēc šī apmeklējuma secināju, ka gulēt uz lauriem nav veselīgi… Biju neizsakāmi vīlies gan atmosfērā, gan apkalpošanā un, kas pats bēdīgākais, arī ēdienā. Neteikšu, ka vairs neapmeklēšu šo vietu, jo ticu, ka var būt labāk, jo kādreiz bija… Es noteikti te atnākšu vēl kādu reizi, lai salīdzinātu ar šo traki neveiksmīgo pieredzi!
- 1. Mežaparks – ēstuve 'Šašliki Mangaļos'
- 2. Antonijas iela – kebabnīca 'Food Box'
- 3. Avotu ielas rajons – ēstuve Vagonu ielā 35
- 4. Ķengarags – ēstuve 'Kebab Korner'
- 5. Teika – ēstuve 'Edi'
- 6. Grīziņkalns – kebabnīca 'Al kebabs'
- 7. Jugla – ēstuve 'Grila bode'
- 8. Purvciems – mutifunkcionālā ēdnīca, bārs un svinību zāle
- 9. Ganību dambis – ēstuve 'Veronika'
