Augļus un dārzeņus joprojām ēdam par maz. Saņemamies – bērni skatās!
Foto: Shutterstock

Jaunākā Eiropas iedzīvotāju veselības aptauja liecina, ka tikai aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju katru dienu ēd augļus un dārzeņus. Katru dienu tikai 35,3% iedzīvotāju ēdienkartē iekļauj augļus un 39,4% iedzīvotāju – dārzeņus. To diemžēl var saukt par dramatiski zemu augļu un dārzeņu patēriņu. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs vidēji sasniedz 64%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēl mazliet satraucošas statistikas: pēc Pasaules Veselības organizācijas publicētajiem jaunākajiem datiem, katrs trešais bērns vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem cieš no liekā svara. Tiek prognozēts, ka šī tendence šogad turpināsies. Ko darīt?

"Bērnu un jauniešu svara problēmas pandēmijas ietekmē ir reālas. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā vērojama liekā svara izplatības stabilizēšanās bērnu un jauniešu vidū, taču pandēmijas laikā vērojama strauja svara dinamika gan maziem bērniem, gan arī pusaudžiem. Pirms pubertātes bērnam normāls svara pieaugums būtu 2–3 kilogrami gadā, bet, iestājoties pubertātei, vidējais svara piegums meitenēm – pieci kilogrami, bet zēniem – astoņi kilogrami. Pašlaik klīniskā praksē redzam, ka astoņu kilogramu gadā svara pieaugums vērojams jau pirmspubertātes vecumā, bet pusaudži sākuši pieņemties par desmit kilogramiem gadā, nereti – pat par 20 kilogramiem. Tas draud ar smagu aptaukošanās pakāpi jau bērnu vecumā un agrīnu hronisku slimību attīstību. Šajā laikā īpaši svarīgi pievērst uzmanību bērna uztura paradumiem, sekot ēdienreižu skaitam, porcijas lielumam, našķu klāstam un kvalitātei, kā arī uzturēt aktīvu dzīvesveidu visai ģimenei," pieredzi Bērnu slimnīcā komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Jurgita Gailite.

"Augļu un dārzeņu iekļaušana ikdienas uzturā ir galvenais veids, kā uzņemam svarīgās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus. Lai arī bieži vien cilvēki uzskata, ka dārzeņi ir kā pamatēdiens, no kura nav iespējams iegūt sāta sajūtu, patiesībā tās ir nozīmīgākās papildu piedevas, kas piešķir mūsu pamatēdienam krāsas. Nereti nākas dzirdēt atrunas, ka cilvēki izvairās no augļu un dārzeņu ēšanas, jo paši tos neaudzē, taču vēlos atgādināt, ka tirdzniecības vietās ir iespējams iegādāties daudz un dažādus produktus, kas ir vērtīgi uzturā, turklāt vajadzētu atcerēties, ka dārzeņi nav tikai tomāti un gurķi, bet arī kāposti, burkāni, redīsi, kolrābji un dažādi citi zaļumi un saknes, kas ir pieejami visu cauru gadu. Vēlētos gan atgādināt, ka kartupeļi pēc to uzturvērtības neskaitās dārzeņi, tādēļ ar to patēriņu vien nepietiks, lai sagādātu visus nepieciešamos pamatelementus. Lai veicinātu augļu un dārzeņu patēriņu, iesaku tos novietot mājās redzamā vietā, jo, garām ejot, roka pat nemanot stiepsies pēc tiem," skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.

Veselīgs dzīvesveids ir svarīgs ikvienā sezonā. "Maxima Latvija" veiktajā aptaujā, noskaidrots, ka vairums (69%) atzīst, ka piekopj veselīgu dzīvesveidu, jo uzlabojas pašsajūta un veselība. Lai to panāktu, ir nepieciešams ne tikai nodrošināt fiziskās aktivitātes, bet arī veicināt augļu un dārzeņu pieejamību, lai uzlabotu arī to patēriņu ikdienā, tādējādi pilnveidojot uzturu ar ikdienā nepieciešamajām uzturvielām.

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aktīvs dzīvesveids Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Dārzeņi Liekais svars Pasaules Veselības organizācija Augļi Bērnu veselība Veselīgs uzturs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form