Bagete, kā zināms, ir viens no Francijas nacionālajiem lepnumiem un simboliem, un francūži no rītiem ceļas no gultas, pirmkārt, tāpēc, lai aizčāpotu līdz tuvējai maiznīcai pēc svaigi ceptas bagetes.
Leģendas vēsta, ka Francijas nacionālais lepnums radies Napoleona laikā. Franču zemnieces to cepušas Napoleona armijas vajadzībām. Tā kā kareivjiem bieži vien nebija laika kārtīgi papusdienot, bija jāveic gari pārgājieni un rokas bija pilnas ar dažādiem karošanas atribūtiem, cepējas izdomāja asprātīgu risinājumu: cepušas maizes kukulīšus, kas bijuši tievi, bet ļoti gari. Tādējādi tos ērti varēja aizbāzt aiz zābaka stulma un pa gabalam nolauzt ejot. Tiešā tulkojumā no franču valodas vārds "baguette" nozīmē "nūja", tātad maizes nūja. Sešas pēdas garas bagetes Francijā cepa vēl kādu brīdi pēc kara, taču ērtības dēļ to garums ir krietni samazinājies.
Bet no Napoleona laikiem atpakaļ pie "bagešu kara", kas notiek pašlaik. Maiznīcas, kuras bieži ir ģimeņu bizness paaudzēs, šobrīd paziņojušas, ka apdraudēta to pastāvēšana. Iemesls – pārtikas lielveikalu tīkls "Lecrec" sācis tirgot bagetes par 29 centiem. "Lecrec" sācis reklāmas kampaņu, kurā brīdina, ka inflācijas dēļ bagetes cena var ievērojami celties, un tas esot kaut kas neiedomājams, un viņi esot gatavi atteikties no daļas ienākumu, lai bagete būtu nopērkama par 29 centiem.
Mazās maiznīcas, maizes ceptuves un miltu ražotāji vienojušies sašutumā par šo kampaņu un bagetes fiksēto cenu šajā lielveikalu ķēdē. Kopīgā paziņojumā viņi pauž, ka, sakarā ar miltu, elektrības un darbaspēka cenu celšanos, vienas bagetes cena ir apmēram 90 centu. Lētāk nesanāk, ja viss visiem tiek maksāts godīgi. Tāpēc lielveikala reklāmas kampaņa un viņu pasludinātā bagetes cena tiek saukta par liekulīgu demagoģiju.
Maiznīcu, ceptuvju, miltu ražotāju paziņojumā teikts: "Mēs cenšamies saglabāt darba vietas un kvalitāti – par to ir jāmaksā. Mums godīgi jāsamaksā cilvēkiem, kuri audzē un novāc labību, kuri no tās ražo miltus, tiem, kuri no miltiem cep maizi. Tas, ko dara Lecrec ("Lecrec" tīkla īpašnieks) ir apkaunojoši. Viņam vajadzētu paskaidrot, kā un cik viņš maksā saviem maizniekiem!"
Lielveikalu tīkla īpašnieks Michel-Édouard Leclerc savukārt rausta plecus un saka – šāda cena bagetei viņa lielveikalos esot jau gadu. Viņa nostāja ir: laikā, kad visam ceļas cenas, "Lecrec" vēlas dot skaidru signālu pircējiem, ka cenu līmenis vienmēr būs viņiem pieejams. Viņš piebilst, ka šī pārtikas sektora spēlētājiem būs jāsamierinās ar to, ka lielveikala ziņā ir izlemt, kā tas veido attiecības ar saviem pircējiem.
Jautājums paliek – par kādu cenu un kā lai bagetes cenu samazina mazas maiznīcas īpašnieks, kurš par visu maksā pats un tieši tik, cik tas maksā...
Masīvas cenu celšanās un konkurences apstākļos, kad pircēji vinnē ar maziem, bet būtiskiem ieguvumiem savam maciņam, izvēloties lētākos piedāvājumus, mazajos uzņēmumos katra diena ir neliels izdzīvošanas karš. Kā redzams, šī nav tikai Latvijas problēma.
