Lūk, šī ir Rīgas Centrāltirgus ziņa šodien "Facebook". Laime un prieks!
Ko saka pircēji un sēņotāji
Tomēr pircēju un sēņotāju viedokļi par šo jauko ziņu ir diezgan skarbi. Pat tik skarbi, ka pārdevējs, kurš drošu roku kā izcelsmes valsti uz cenu zīmes ierakstījis Latviju, tiek apvainots melos. Kāda pircēja raksta: "Kāpēc jāmelo? Tās nav Latvijas baravikas! Es pati personīgi biju no rīta tirgū! Pārdevējas lietuvietes un baravikas ievestas no Polijas!"
Kaislīgi un rūdīti sēņotāji arī ir diezgan skeptiski, ka Latvijā iespējams atrast tādu lērumu baraviku. Tirgus sēnes daži raksturo skarbi. Rūta raksta: "Tās nav vietējās, jo mēs parasti braucam ar pirmajām un esam no Kurzemes! Kā arī izskatās, ka 90 procenti tārpu!"
Danute komentē: "Pagaidām baravikas ir viena otra, sausums mežos ir kapitāls. Sēnes redzu labi, tiešām neticu ka vietējās. Attēlā redzamās, kuras nobildētas tirgū, ir briesmīga paskata, tā it kā no kartupeļu lauka slapjā laikā vāktas ar lāpstu. Nenormāli netīras."
Runā Silvija: "Nieki, Latvijas mežos tāda kvantuma pagaidām nav. Tirgos no kastēm pārdod kaut kādas speciāli audzētas vai ievestas, tā arī nekad neesmu sapratusi – bet ne no mūsu mežiem. Neviens "normālais" sēņotājs/pārdevējs šogad tirgū vēl nav redzēts, ja nu varbūt ar burciņu gaileņu."
Jānis komentē bez žēlastības: "Ar kuru prāmi caur Kurzemi? Fantāzijas tās ir. 100 punkti ievestās!"
Ko saka kurzemnieki
Īsā ekspresaptaujā aptaujājot kurzemniekus un zinātājus, rādās, ka ar baravikām vēl ir pavisam bēdīgi.
Kam vēl ticēt, ja ne radiem? Mana māsīca Iveta saka tā: "Mīļo māsīc, tic man, Talsu novads tukšs, tik gailenes. Tikko no Dundagas, Tiņģeres un Rendas mežu apskates, baraviku nav."
Guntis: "Kurzeme liela. Pat lielāka par Latgali. Zinu, ka pašā dienvidrietumu stūrī (Rucava un apkaime) meži ir sausi un nekā neesot." Arī Agnese un Uldis apgalvo: "Dienvidkurzemes pusē nav ne smakas no sēnēm."
Vineta saka: "Ugāles puses mežos ap Abavu ar ne bekas dvēselītes." Ieva saka to pašu: "Manā Kurzemē tukšs." Raida apstiprina: "Kurzemē sēņu nav, tikai vietām gailenes." Ivars paziņo: "Tak nav sēņu mūsu mežos, visu Kurzemi izbraukāju!"
Madara raisa cerību: "Kuldīgas pusē ir!" Laura cerību nokauj: "Kurzemē vienas tārpainas bekas, sauss tak."
Zane gan saka tā: "Kurzemē ir sēnes! Tik vietas jāzina." Nu tad jāteic, ka tirgotājam vareni paveicies ar vietu zināšanu!
Ko saka pārdevēji
Rīgas Centrāltirgus mārketinga un biznesa attīstības daļas vadītājas Renātas Petrovas komentārs: "Mūsu kompetences ietvaros veicam dokumentu pārbaudi. Tirgotājs spēja uzrādīt gan izcelsmes vietu, gan arī personu, no kā viņš ir iegādājies šīs baravikas tālākai pārdošanai. Līdz ar to mums nav pamata apšaubīt izcelsmes vietu. Tīri juridiski un no dokumentālā viedokļa viss ir pareizi. Šodien atkārtoti veicām visu dokumentu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tiešām tas tā ir, un visi dokumenti konkrētajam tirgotājam ir kārtībā.
Tirgotājs ir iepircis šīs baravikas no cita pārdevēja, savukārt tas cits pārdevējs ir spējis pierādīt izcelsmes vietu, konkrēti Usmas ezera apkaimi, un visi dokumenti, ko viņš, visticamāk, ir formējis citās valsts iestādēs, viss ir korekti."
Ko saka mikologi
Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere atzīst, ka drīzāk sliecas piekrist tiem, kuri apšauba, ka Kurzemē var atrast tādu lērumu sēņu, ka tirgū var kastēm vien pārdot: "Par sēņu esamību vienmēr labs rādītājs ir sociālie tīkli. Sēņotāju ir bez gala, ja būtu tās baravikas, nu būtu viņas arī "Facebook". Mums ir tik daudz Mikologu biedrības aģentu, cilvēki būtu pamanījuši, ja kaut kur tās sēnes būtu. Tik tukši meži kā tagad... Ja tās bildes ir no šodienas, es teiktu, ka 100 procenti, ka tās sēnes nevar būt no Latvijas."
Ar sēnēm mežos šobrīd ir tik traki, ka Dabas muzejā šobrīd tiek apsvērts atcelt ikgadējo sēņu izstādi, stāsta Diāna Meiere un piebilst: "Tas ar mums notiek tiešām ļoti reti."
Par ko tieši skandāls?
Par baraviku skandālu šo visu nosaukt, protams, būtu pārspīlēti. Nekāda skandāla jau nav, "eto moi krustdēls, u meņa vse dokumenti porjadke," kā saka Mirttante. Dokumenti kārtībā, baravikas no Latvijas! Kurš grib, tas tic, kurš negrib – netic.
Tomēr sēņošana mums laikam ir tik īpaša un savā ziņā svēta lieta, ka šaubām te nav vietas. Ja zvērināts sēņotājs, simtiem kilometru nobraucis, mežus izskraidījis, pirmās baravikas atrod tirgū, kāds brīnums, ka viņa ticība labajam sašķobās? Bet, kā saka Maija: "Vai tad neesi nekad pirkusi poļu zemenes, ko pārdod dārgi un uzdod par vietējām?"
Pircēja Līga saka tā: "Tieši dēļ šiem meliem es principa pēc to kilogramu baraviku nenopirku! Godīgi būtu uzrakstījuši no kurienes, tad cita lieta! Tas pats, kas ar zemenēm!"
