Čiekurkalna tirgus pirmsākumi meklējami 1951. gadā, kad pēc divu veikalu ēku celtniecības Ropažu ielā 62 un 70, to aizmugurē tika uzstādīti tirgus galdi. 90. gadu sākumā tirgus kļuva slavens kā rūpniecības preču brīvais tirgus, taču pēc dažiem gadiem šāda tirdzniecība tika aizliegta un tirgotāji izdzenāti. Kopš 1994. gada Čiekurkalna tirgu apsaimnieko AS “Čiekurkalns”.
Aizslidinot uz sānu tirgus ieejas durvis (jā, šeit tās ir bīdāmas, ne veramas, kā ierasts), nonāku centrālajā paviljonā. Izstaigājot pa eju labirintiem, konstatēju, ka "publika" te ir raibu raibā, kā jau tirgū pienākas: dārzeņu sievas, ezotēriskā literatūra, bārs "Minūtīte", medus, cepumi un konfektes, "Degoles" piens, konditoreja, "Forevers" gaļas produkcija. Manu uzmanību piesaista uz iesmiņiem savērtas, kūpinātas vistu astes – tas ir kaut kas neredzēts. Aprunājoties ar sirmu kungu, kurš Čiekurkalnā jau 10 gadus pārdod paša audzētas paipalas un to olas, uzzinu, ka vistu astītes esot varen branga zacene pie alutiņa.
No krāmu paradīzes līdz zelta zivtiņām
No paviljona mans ceļš ved uz tirgus iekšpagalmu – te valda rosība. Sekojot norādei, nokļūstu krāmu tirgū, kurš Čiekurkalnā notiek katru sestdienu un svētdienu. Kā tik te nav! Aladina burvju lampu kopijas raibā jūklī mijas ar porcelāna stirniņām, ātrvāres katliem, putuplasta "ģedmoroziem", plastmasas kastēs sarindotām "Kuzņecova" servīzēm, koferiem, kas līdz malām pilni ar bērnu rotaļlietām, un kaudzē sakrautām brillēm, kas pamazām pārklājas ar sīkiem lietus pilieniem. Kāds tirgonis piedāvā tikt pie padomju flotes jūrnieka formas, pilnai laimei piekombinējot uniformai ordeņus un zīmotnes, kas te pieejami pārsteidzoši plašā klāstā. Šķiroties vien no pāris eiro, vari kļūt arī par laimīgo zelta kausa ieguvēju kādā sporta disciplīnā. Pārlaižot aci trakulīgajai ekspozīcijai, man prātā tikai viena doma – kas to visu pērk? Bet, ja jau tirgo, tad ir arī pieprasījums.
"Akvārija zivtiņas, ūdens augi un barība", vēsta uzmanību piesaistoša izkārtne tirgus dibengalā. Kaut šķiet, ka tā varētu būt tikai mānīga izbijušās pagātnes liecība, tomēr dodos lūkot un, sev par izbrīnu, tiešām satieku divus kungus, kuru rūpals ir zivtiņas – dažādu krāsu un musturu peldones aplūkojamas divos akvārijos, tepat nopērkama arī barība zivīm un dažādi ūdens augi. Uz tirgus fona zivtiņu stends līdzinās sirreālai parādībai.
Dienas prieks – zivju bodīte
Starp citu, manā ieskatā, tieši zivis ir viens no lielākajiem līdz šim apmeklēto Rīgas tirgu mīnusiem – precīzāk, svaigu zivju trūkums. Ne Purvciemā, ne Mežciemā, ne Juglā tās nav nopērkamas ne svaigā, ne kūpinātā veidā, Vidzemes tirgū zivju bodīte atveras vien nedēļas nogalēs un svaigas zivis tur ir retums. Savukārt Čiekurkalna tirgus zivju veikaliņš piektdienās un sestdienās priecē apmeklētājus gan ar kūpinājumiem, gan ar svaigu, sezonai atbilstošu vietējās izcelsmes zivju lomu. Pārdevēja, kas ir arī bodītes īpašniece, atklāj, ka produkcija nāk no zvejas tradīcijām bagātā Klapkalnciema. Šobrīd esot reņģu, mencu, Baltijas lašu un salaku sezona: "Nu jau salakas iet uz beigām, bet aprīlī sāksies vimbas – tagad jau pa reizei kāda trāpās tīklos. Jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz ir recepšu ar vimbām! Vimbu filejas var marinēt, precīzi tāpat kā siļķes – tā darīja jau mana vecvecmamma. Vimbu kotletes sanāk karaliskas – kā ne ar vienu citu zivi: noņem ādu, paliek tīra, balta gaļa, to izmaļ caur gaļmašīnu ar visām sīkajām asaciņām, piemaļ speķīti, garšvielas klāt un cep."
"Un reņģu kotletes ar biezpienu ir pasaka! Izskatās drausmīgi – tumšas, gandrīz melnas, bet garša prīmā: galvas nost, astes nost, ķeskas ārā un samaļ. Uz kilogramu zivju masas kādus 300 gramus biezpiena klāt, pāris baltmaizes šķēles un kādu sīpoliņu. Ja nepatīk, ka melnas, pēc apcepšanas var krējumā pasautēt. To atcerieties, ka zivju kotletēm nekad olu neliek klāt, jo ola kotletes padara cietas," uz atvadām piekodina zivju bodītes runātīgā saimniece.
Čuguna "pīle" un garšīgi belaši
Ēkā, kas atrodas blakus zivju kioskam, iekārtojusies īsta mājlietu paradīze. Ja nagi niez ķerties pie pirmajiem pavasara dārza darbiem, tad uz šejieni var doties pēc ekipējuma: lejkannas, grābekļi, puķupodi, maisi ar augsni – katra dārzkopja sapnis. Starp krāsainu katlu un pannu krāvumiem noslēpušās īstas pērles – čuguna sautējamā "pīle", čuguna katls zupas vārīšanai virs ugunskura, bet blakus sānus spīdina dažādu izmēru metāla spaiņi. Lai nekristu kārdinājumā pārtērēt ģimenes budžetu, dodos tālāk, ejas kreisajā pusē paliek cūkgaļas stends, mazliet tālāk nopērkama maize un gaļas kulinārija: vārītas gaļas ruletes, īsts, trekns mājās siets siers ar ķiplociņu, ķimenīti vai dillīti, kūpināta vistiņa sīpolu marinādē. Un, lūk arī īstena tirgus klasika - belašs, čebureks, mini pica un cīsiņš mīklā, kuri pēc klienta vēlmes var tikt uzsildīti mikroviļņu krāsnī. Nu, kā lai atsakās no tāda piedāvājuma! Belašs ir garšīgs, un lietaini pelēkā diena uzreiz šķiet skaistāka.
Ejot uz mašīnu un pārcilājot prātā raibos iespaidus, starp tirgus būdiņām pamanu ar dzīvi apmierinātu kaķi, kas ieritinājies ar segu gādīgi izklātā indiešu kafijas kartona kastē – vēl viens pierādījums, ka ar Čiekurkalna tirgu viss ir kārtībā. Dodos mājās ar patīkamu pēcgaršu, zinot, ka te noteikti gribu piekāpt vēl kādu reizi.
Čiekurkalna tirgus nākotne
Sarunā ar AS “Čiekurkalns” direktoru Juri Azeru uzzinu, ka pēc juku laikiem deviņdesmito sākumā, tirgus savu darbību atsācis 1997. gadā ar 32 tirdzniecības vietām. Tirdzniecībai attīstoties, tika izveidotas arī ražotnes – konditorejas un piena pārstrāde, gaļas sadales cehs un dārzeņu fasēšanas cehs. Apsaimniekotāja darbības mērķis bijis piesaistīt tirgotāju lokam ne vien jau atpazīstamus ražotājus, bet arī Latvijas novadu zemniekus, piemājas saimniecību īpašniekus un mājražotājus. Azers atklāj, ka sākotnēji iecere izdevusies, bet ar laiku, pieaugot degvielas cenām, zemnieki pakāpeniski “atbira”. Ja tirgus ziedu laikos bijušas aizņemtas pat 190 tirdzniecības vietas, tad šobrīd tikai 77.
Manis izvēlētais tirgus apmeklējuma laiks ir sakritis ar brīdi, kad izšķiras Čiekurkalna tirgus liktenis. Juris Azers atklāj, ka andeles plača dienas, ļoti iespējams, ir skaitītas – jau līdz marta beigām būs zināms gala iznākums gadu ilgušām pārrunām ar investoru, kurš plāno teritorijas attīstībā ieguldīt 40 miljonus eiro. Ja viss ritēs kā plānots, tad teju 1.5 hektārus plašajā tirgus teritorijā notiks lielas pārmaiņas un tirgus, vismaz tādā formā kā šobrīd, darbosies vēl tikai aptuveni pusotru gadu, kamēr notiks projektēšanas darbi. Esot jau panākts saskaņojums ar Rīgas domi par daudzstāvu dzīvojamo ēku un moderna medicīnas centra būvniecību. Pēc projekta jaunais tirgus tiks izvietots šaurā joslā gar dzelzceļa malu 1500 kvadrātmetru slēgtā galerijas tipa paviljonā – tieši tāda esot aptuvenā platība, kurā šobrīd notiek andele Čiekurkalna tirgū. Tirgus funkcijas saglabāšana investoram tikusi uzstādīta kā viena no galvenajām prasībām, uzsver AS “Čiekurkalns” direktors.
