Svaigu maizi uzreiz ēst nevajagot – rauga dēļ. Šad un tad dzirdēts mīts par rauga kaitīgumu. Šajā bulciņu, plātsmaižu un citu gardumu pastiprinātas cepšanas sezonā ir svarīgi uzzināt, kā tad ir patiesībā. To skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura katedras lektore un uztura speciāliste Māra Grundmane.
RSU sagatavotajā materiālā veselīgākai dzīvei, tiek atspēkoti daudzi mīti – arī šis! Uztura speciāliste Māra Grundmane raksta: "Zinātniskajā literatūrā atrodamie dati ir pretrunā uzskatam, ka maize un citi konditorejas izstrādājumi, kas cepti ar maizes raugu, ir kaitīgi veselībai, jo var sekmēt audzēju rašanos un sēnīšu infekcijas.
Maizes raugs sastāv no daudziem vienšūnas organismiem, kas sadala mīklā esošos cukurus, izraisot rūgšanas procesu un padarot mīklu irdenāku un poraināku. Rauga šūnas aiziet bojā jau virs 60 grādiem. Maize tiek cepta vismaz 200 grādu temperatūrā, tāpēc izceptā maizē rauga šūnas nesaglabājas."
Uztura speciāliste skaidro: raugs var būt pat vērtīgs pārtikas produkts! Ir nopērkams īpašs uztura raugs, tā saucamās rauga pārslas. Ražošanas cikla beigās tajās dzīvo rauga šūnu vairs nav, jo tās ir inaktivētas.
Rauga pārslas ir labs olbaltumvielu, šķiedrvielu, B grupas vitamīnu un atsevišķu minerālvielu (dzelzs, cinka) avots. Ar rauga pārslām uzturā var aizstāt sieru, tāpēc tās ir nozīmīgs uzturvielu avots vegāniem. Rauga pārslas kā garšvielu ēdienam var pievienot ikviens – ēdiens iegūst "sierīgāku" garšu un ir uzturvielām bagāts.
