Braucot pa Saldus privātmāju rajonu, nekas neliecina, ka te kaut kur vāra alu. Gaisā pēc miestiņa nesmaržo, lielas izkārtnes arī nav, bet, ieraugot malkas kaudzes norādītajā adresē, ir skaidrs, ka klāt esam, – "Saldalus" top uz īstas uguns! Mazajā alus darītavā saimnieko Mārtiņš Kazradzis un Ilze Skapsta, un šogad viņu rūpalam aprit desmit gadi. Abi smej, ka būtu jārīko varens festivāls, kur vairākas dienas plūstu alus upes. Kā pirmais viesis uz šādu pasākumu jau pieteicās fotogrāfs, kurš pēc intervijas mašīnā bija tik priecīgs, it kā tikko būtu laimējis čeku loterijā desmit tūkstošus eiro. Lūk, ko var paveikt krietna degustācija un apziņa, ka bagāžniekā kūļājas dažas zeltainā dzēriena pudeles!
Tradicionāls alus, nevis eksperimenti
Ejot pāri pagalmam uz brūža pusi, Mārtiņš atceras, kā bērnībā te ravējis sīpolus. "Tik blīvi mājas nebija sabūvētas, te bija riktīgi lauki. Šeit senāk bija siltumnīca un palīgtelpa, kur turējām vistas un cūkas, tagad te top alus," viņš izrāda saimniecību. Pirms "Saldalus" Mārtiņš strādāja norvēģu kuģubūves uzņēmumā, bet ķešā bija pārtikas tehnologa diploms: "Piecus gadus biju nostrādājis saldējuma rūpnīcā kā tehnologs, un vienā brīdī sagribējās kaut ko savu, domāju par maizes cepšanu vai alus vārīšanu," viņš atminas.
