Šobrīd, kad braucieni uz tālām zemēm nav gluži gudra doma, ir īstais brīdis iepazīt pašmāju slēptās pērles – gardēžu ceļojumu galamērķus, kuru ir ne mazums. “Baltiņkrogs” ir viens no tiem – 200 kilometru attālumā no Rīgas kņadas, klusā Sēlijas nostūrī mielojoties ar jūras velšu paelju, ķiplokotām garnelēm, gaspačo un citiem spāņu virtuves labumiem saimnieka Horhes (Jorge Antonio Visil-Escaleta Huerta) virtuozajā izpildījumā, sajūtas ir visai sirreālas. Noskaņu paspilgtina arī mastā virs violetās ēkas līdzās sarkanbaltsarkanajam plīvojošais Spānijas karogs, tādēļ sarunu sākam ar loģisku jautājumu – kā kolorītā viesu nama saimnieks nokļuvis Latvijā?
Horhe, kas dzimis un audzis Spānijas ziemeļos, Astūrijas apgabalā, skolā mācījies franču valodu, zina pāris frāžu latviski, krieviski, savukārt angliski saprot diezgan daudz, bet pats nerunā, tādēļ tulkotājas un vidutājas lomu laipni uzņemas “Baltiņkroga” līdzīpašniece Ina Tenisa. Interesanti, ka tieši viņa bijusi iniciatore tam, ka māja jānokrāso Latvijas laukiem netipiski košajā ceriņkrāsā, kas tagad ir viesu nama atpazīšanas zīme.
No Astūrijas uz Baltiņiem – mīlestībai pa pēdām
Šobrīd Inu un Horhi saista vien draudzīgas, lietišķas attiecības – rūpes par viesu namu, bet savulaik abus vienojušas arī romantiskas jūtas. Spānijā viņi iepazinušies nejauši un nav spējuši pat iedomāties, ka pēc pāris gadiem dzīve iegrozīsies tā, ka viņus saistīs arī kopīgs bizness, turklāt Latvijā. Ina stāsta, ka pēc sešiem Spānijā nostrādātiem gadiem apnicis blandīties pa pasauli, sailgojusies pēc mājām un pirms 11 gadiem nolēmusi doties atpakaļ uz dzimto Ilūkstes novadu, lai iekārtotos uz palikšanu. Horhe posies viņai līdzi, pametot ērto darbu banku sektorā, – arī tādēļ, lai beidzot īstenotu savu sapni kļūt par pavāru un, kā pats saka, “varētu būt pats sev kungs”, jo Spānijā sava biznesa uzsākšana būtu daudz sarežģītāka un izmaksātu krietni vairāk.
Abi nolēmuši, ka jāveido viesu nams – tā tuvākajā apkaimē bijusi brīva niša. Kad lēmums bija pieņemts, sekoja vairākas viesošanās reizes Latvijā un piemērota īpašuma meklējumi. Iesākumā bijusi noskatīta savulaik leģendārā Latvijas vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka dzimtā māja “Apsītes” netālajā Dvietes pagastā. Darījums jau bija teju noslēgts, iemaksāta arī drošības nauda īpašuma pārdevējiem, kad Ilūkstes novada dome parūpējās par negaidītu pavērsienu, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Ina tagad smej: “Labi, ka tā! Iespējams, ka, tieši pateicoties mūsu interesei par novārtā pamesto un brikšņiem aizaugušo īpašumu, tas šobrīd ir piedzīvojis savu atdzimšanu, savests kārtībā un izglābts no sabrukšanas.”
Pēc diviem gadiem Horhe ar Inu beidzot atraduši meklēto – vecu lauku māju ceļa malā ar pāris hektāriem zemes. Tolaik ceļš no Bebrenes uz Ilūksti vēl nebija asfaltēts, tādēļ Horhe sākumā šaubījies par šo izvēli, bet Ina uzstājusi, ka šī ir īstā vieta. Māja nopirkta, un uzsākti apjomīgi remontdarbi.
Dušas kabīne mucā un lampa no šujmašīnas
“Baltiņkrogs” ir neliels, bet mājīgs – apkārt plešas Sēlijas gleznainās pļavas, netālu ir arī mežs. Viesu nama pirmajā stāvā izbūvēta veranda, virtuve, ēdamzāle un improvizēts bārs ar leti, savukārt otrajā stāvā ierīkotas divas guļamistabas viesiem. Pagalmā ir dīķis, atjaunota pirts un klēts banketu rīkošanai. Aplūkojot paveikto, šķiet neticami, ka Horhe un Ina lielāko daļu darbu paveikuši pašu spēkiem, kā smej, skolojoties “YouTube” akadēmijā, jo nevienam no viņiem nav bijis iepriekšējas pieredzes remontdarbos. Papildspēki esot pieaicināti vien pie jumta nomaiņas un vēl dažiem lielākiem darbiem. Īpašnieki atzīst: ja šodien vajadzētu sākt visu no jauna, atceroties visas grūtības, kas pieredzētas viesu nama tapšanā, šis bizness, visticamāk, nebūtu uzsākts. Tā kā Horhe un Ina negribēja iedzīvoties lielos parādos, ēku remonts ildzis sešus gadus un pirmie viesi “Baltiņkrogā” uzņemti vien pirms pieciem gadiem – 2015. gadā.
Spānijā – bankas darbinieks, Latvijā – pavārmākslas virtuozs
“Baltiņkroga” “Facebook” lapā apskatot spāņa kulināros šedevrus, tā vien šķiet, ka viņš pavārmākslu apguvis kādā smalkā kulinārijas skolā, tāpēc liels ir mans izbrīns, uzzinot, ka Horhe visas virtuves gudrības apguvis pašmācības ceļā.
